Garen Krūmiņš
“Šī bija iespēja Brisbenā dzīvojošajiem latviešiem sanākt kopā, dalīties zināšanās un sajūtās par ēdienu un kultūru. Tā bija brīnišķīga iespēja mums kā kopienai atskatīties uz mūsu ģimenes tradīcijām un tās no jauna novērtēt,” par 2. septembrī aizvadīto latvisko kūku meistarklasi Austrālijā stāsta Brisbenas Latviešu biedrības prezidente un meistarklases vadītāja Jasmīne Lācis-Lee. Latvisko kūku viņa gatavoja kopā ar mammu Sarmīti Lāci, kura dalījās ar savas mammas Lilijas Lodiņas recepti un padomiem no savas 60 gadu pieredzes kūku cepšanā.

Satiekas dažādas paaudzes

Jasmīne Lācis-Lee stāsta, ka meistarklasē piedalījās aptuveni 35 dalībnieki - gan bērni, gan gados vecāki cilvēki no Brisbenas latviešu kopienas. "Bija dalībnieki, kas atveda līdzi arī savus vecākus un viņu pašu receptes latviešu tortēm," viņa stāsta. "Pēc sarīkojuma varējām dalīties padomos, pārrunāt to, kā receptes ir radušās, veidojušās un saglabātas no paaudzes paaudzē." Jasmīne Lācis-Lee atklāj, ka pirms meistarklases abas ar mammu uztraukušās, vai viss izdosies kā plānots. "Šis nav kaut kas tāds, ko mēs darām ikdienā. Mēs gribējām parādīt visu, ko vajadzēja, lai meistarklases dalībnieki zinātu par latviešu tortes cepšanu. Patiesībā tas bija izaicinājums, jo parastos apstākļos tortes taisīšana aizņem aptuveni sešas stundas, bet mums bija dotas tikai trīs, lai paspētu visu izveidot, salikt kopā un parādīt."

Abas ar mammu meistarklasei gatavojušās jau labu laiku iepriekš. Viņa cepusi rezerves torti, lai visiem dalībniekiem sanāktu nogaršot, savukārt mamma mājās cepusi otras tortes pamata kārtas, lai meistarklasē tas neaizņemtu papildu laiku.

Pastāstījām un parādījām, kā uztaisīt tortes kārtas un kā visu salikt kopā. Dalībniekiem tas bija tā īpaši - atnākt un redzēt, kā viss notiek, kā mēs taisām torti, kāda izveidojas tās tekstūra un kā tā garšo. Mēs devām padomus par to, ko viņiem vajadzētu zināt, pašiem cepot kūku, vai arī, ja kaut kas noiet greizi, ko darīt. Man ļoti patika sarīkojuma gaistone, jo varēja just, ka cilvēki, kas bija atnākuši, tiešām to izbaudīja.”

Turpināt latviskās tradīcijas

Latviskās tortes meistarklasi veidoja Brisbenas latviešu biedrība, kura vēlējās sabiedrībai iedot kaut ko vēl nebijušu.

"Ir cilvēki, kas nenāk uz koncertiem un deju sarīkojumiem, tāpēc vēlējāmies dot iespēju arī viņiem apmeklēt kādu latvisku pasākumu. Ar šādām meistarklasēm mums ir iespēja turpināt latviešu tradīcijas un cilvēkiem iemācīt kaut ko jaunu,” stāsta Jasmīne Lācis-Lee. Viņa norāda, ka daudzi no kopienas bija izteikuši vēlmi apgūt Sarmītes Lāces recepti. "Mamma kādreiz taisīja latviešu tortes šeit, Brisbenā, un pārdeva. Tās pirka uz svētkiem, dzimšanas dienām un zināja, cik tās ir garšīgas. Man šķiet, ka cilvēki arvien retāk paši mājās sev svētkos cep torti, tāpēc šāds sarīkojums dod iespēju apgūt šīs prasmes un turpmāk svētku gardumu vairs nepirkt veikalā, bet radīt ar savām rokām."

Foto: Garen Krūmiņš

Vēl labāka, nekā cerēts

87 gadus vecā Sarmīte Lāce par meistarklasi saka: "Ja neņem vērā manu uztraukumu, domāju, ka sarīkojums izdevās! Biju pārsteigta, ka atnāca tik daudz cilvēku, un priecājos, ka varēju dalībniekiem iemācīt savas mammas recepti. Mani aizkustina, ka tagad tā turpinās dzīvot arī tālākajās paaudzēs."

Viņa atklāj, ka torte iznākusi vēl labāka, nekā viņa bija cerējusi. "Viss tika apēsts, tāpēc mums nemaz nesanāca nogaršot, kāda tā bija! (smejas) Viņa norāda, ka garšas ziņā torte būtu izdevusies vēl labāka, ja būtu bijis vairāk laika. "Ja atstāj to uz pāris stundām nogatavoties, tad savelkas visas garšas. Šoreiz gan tā nesanāca, jo laika bija tik, cik bija. Jasmīne gan meistarklases dienas rītā uztaisīja vēl vienu kūku, kam bija iespēja savilkties."

Foto: Garen Krūmiņš

Sarmīte Lāce atklāj, ka tortes gatavot iemācījusies no savas mammas, kura savulaik dzīvojusi un mācījusies Gulbenes ģimnāzijā. Viņa atzīst, ka oriģinālajā dzimtas receptē pirmā kārta tortei bijusi no Aleksandra mīklas, bet tā bija pārāk cieta un grūti sagriežama, tādēļ recepte gadu gaitā pārveidota. "Kad torte bija jāgriež, tas citreiz neizdevās, jo tā griežot salūza. Pēc kāda laika mana mamma oriģinālo recepti vairāk nelietoja un turpināja torti gatavot bez Aleksandra mīklas pamatnes."

Atmiņā paliekoši

Jasmīne Lācis-Lee atklāj, ka šī meistarklase noteikti paliks atmiņā uz mūžu.

"Man ir prieks, ka man bija iespēja to pieredzēt kopā ar mammu. Tas bija kaut kas atmiņā paliekošs un citādāks. Man nekad nenāca prātā, ka mēs kādreiz kaut ko šādu darīsim. Dzirdēju arī atsauksmes no jaunās Brisbenas diasporas pārstāvjiem, kuri teica, ka viņi bija ļoti aizkustināti, redzot mani un mammu kopā, jo viņu ģimenes ir tālu projām – Latvijā."

Foto: Garen Krūmiņš

Jasmīne Lācis-Lee uzskata, ka ir svarīgi rīkot šāda veida saietus, jo tie palīdz uzturēt un turpināt latviskās tradīcijas un kultūru. "Meistarklasē abas ar māsīcu pārcilājām savas atmiņas par tortēm un to, kā tās garšoja bērnībā. Runājām arī par radiniekiem, kuri nav vairs starp mums un pieminējām viņus ar gaišām atmiņām. Kopumā esmu ļoti saviļņota par šo sarīkojumu. Vēl vairākas dienas pēc meistarklases turpinu saņemt ziņas, kur kāds lūdz, vai varu padalīties ar recepti vēlreiz, jo ir vēlme to nodot tālāk mazbērniem. Tas silda sirdi!"

Ziņas "Austrālijā cep latviešu torti: ģimenes recepte trīs paaudzēs" Latviesi.com veidošanu līdzfinansē Medija atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem". Par publikācijas saturu atbild Latviesi.com. #SIFMAF2023

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!