Piecas zupu klasikas Eiropā, ar kurām sasildīties rudens vakaros

Austrumeiropā rudens nav iedomājams bez boršča celšanas galdā, vēsta "Euronews".

Zupas izcelsme ir Ukraina un kopš 2022. gada 1. jūlija ukraiņu boršča tradīcija iekļauta arīdzan UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

UNESCO mājaslapā norādīts, ka boršču gatavošana aizsākusies gadsimtiem senā pagātnē, nododot to no paaudzes paaudzē. Ukrainas borščs ir viesmīlības pazīme, kas pie galda apvieno dažāda vecuma, dzimuma un izcelsmes cilvēkus, turklāt to izmanto arī rituālās praksēs, piemēram, Podiljas reģionā, kur trešā kāzu diena saglabājusi savu rituālo nosaukumu "do nevistky – na borshch", kas nozīmē "pie vedeklas ēst boršču".

Ar īstu ukraiņu boršča pēc sešdesmito gadu receptes vari iepazīties, klikšķinot šeit.

Zupa atpazīstama ar savu spilgti sarkano krāsu biešu dēļ. Tās sastāvā ir kartupeļi, kāposti, burkāni, sīpoli un arī garšaugu buntīte – visi labumi, kas vasaras laikā izauguši dārzā. Kārtīgu sāta sajūtu pēc zupas notiesāšanas dod treknā cūkgaļa, un krējums, kas, ja vien pats ēdājs to vēlas, tiek pievienots maltītes laikā.

Vistas zupa ar macas bumbiņām, kuras pagatavo no kraukšķīgajām macas maizītēm, ir viens no tradicionālajiem ebreju virtuves ēdieniem. Sastāvdaļas nav daudz: macas bumbiņas, olas, vistas buljons, garšvielas un zaļumi.

Macu iepriekš sasmalcina vai samaļ, izmērcē ūdenī, pievieno sāli un olu, un masu atstāj uzbriest. Pēc tam izveidotās klimpas vāra vistas buljonā aptuveni 10 minūtes, pasniedzot ar zaļumiem. Ātra un vienkārši pagatavojama zupa, kura sasildīs steidzīgākos vakaros!

Vistas zupas ir iemīļotas it visur pasaulē, taču katrā no valstīm to pasniedz nedaudz citādāk. Grieķijā ģimenes gatavo "avgolemono" krēmīgo un sātīgo zupu. Tās pagatavošanā nepieciešami vistas šķiņķi, sīpoli, garšvielas, rīsi un citrons, kas zupu padara ne tikai sildošu un pikantu, bet arī atsvaidzinošu.

Gruzīnu virtuves lepnums pavisam noteikti ir harčo zupa – tā būs sātīga, aromātiska un sildoša zupa reizēm, kad gribas kaut ko nedaudz citādāku. Jāņem vērā, ka katrā Gruzijas reģionā zupai tiek pievienotas atšķirīgas sastāvdaļas, taču nemainīgs vienmēr ir viens – tumīgais, aromātiskais liellopa buljons, kas papildināts ar plūmju skābenumu.

Spāņu zupā "sopa de ajo" galveno lomu spēlē ķiploks, kas garšu saspēlē ar saziedējušu maizi, buljonu (vistas vai dārzeņu), olām un papriku rada vieglu, taču sātīgu maltīti.

Vispirms katliņā sakarsētā olīveļļā apcep sasmalcinātus ķiplokus, līdz tie kļūst zeltaini, bet pēc tam apcep gabalos sagrieztas maizes šķēles. Pārber malto papriku, piparus, pārlej buljonu, pieliek garšvielas un lēni karsē. Tad pievieno olas, uzmanīgi tās iemaisot karstajā zupā un vāra vēl dažas minūtes.