Kas gan var būt aromātiskāks un foršāks par svaigu garšaugu (turklāt paša izaudzētu!) pievienošanu ēdienam? Bazilika lapas uz pastas, piparmētru lapas kokteilī, eļļas traukā pievienots rozmarīna kātiņš… Izklausās eleganti, vai ne? Bet izrādās, lai gan svaigi garšaugi lielākoties ir garda piedeva ēdienam, ir dažas receptes, kurās "Delish.com" iesaka tos nepievienot.

Sautēti ēdieni

Sautētus ēdienus, piemēram, gaļu, labāk papildināt ar kaltētiem garšaugiem. Tā kā sautēti ēdieni tiek gatavoti ilgāku laiku, kaltētie garšaugi labāk "iztur" ilgstošu termisko apstrādi.

Ieteikums ir kaltētos garšaugus pievienot tieši pirms šķidruma (buljona vai ūdens) pievienošanas un tad ļaut kādu laiku tam visam ievilkties.

Foto: Shutterstock

"Casserole" jeb sautējums amerikāņu gaumē

Ceptas vistas, tunča vai pelmeņu "casserole" arī ietilpst šajā sarakstā, tāpat arī lazanja. Cepšana var mainīt garšaugu krāsu un garšu, kas galu galā var pamainīt recepti, tādēļ, ja vēlies šādus ēdienus ēst ar svaigiem garšaugiem, pievieno tos pašās, pašās gatavošanas beigās, lai piešķirtu krāsu un garšu.

Čili

Čili ir lieliski piemērots gatavošanai ar kaltētiem garšaugiem, jo tie piešķir pikantāku un intensīvāku garšu nekā svaigi, un šī spilgtā garša izdalās tieši ilgstošas gatavošanas laikā. Tāds ēdiens kā čili jāgatavo ilgi jo ilgi, lēni jo lēni, tāpēc kaltētie garšaugi ir lieliska izvēle (īpaši, ja tas ir paša gatavots).

Sviesta smēriņi

Sviesta smēriņi ir saputots sviests ar papildu piedevām, piemēram, olīvām, kaltētiem tomātiem utt., bet populārākajā variantā – ar garšaugiem (īpaši baziliku). Līdzīgi kā tiek izmantota mērce, šāds sviests ir produkts, ko pievienot ēdiena gatavošanā, lai dārzeņiem un piena produktiem (termiski tos apstrādājot) piešķirtu aromātu. Ja sviesta smēriņu pasniedz aukstā veidā, nelielu daudzumu uzliek uz grilētas gaļas un dārzeņiem, ceptas zivis, taču var pasniegt arī ar konditorejas izstrādājumiem: maizi, smalkmaizītēm un vafelēm.

Foto: Shutterstock

Panējumi

Spilgtākais piemērs, kur vislabāk izmantot kaltētus garšaugus un garšvielas ir panēti ēdieni, piemēram, zivis un gaļa. Vislabāk panējumos der kaltēta lapu kārvele, lauru lapas, majorāns, piparmētra, oregano, rozmarīns, estragons un timiāns.

Marinādes

Marinādes sastāv no trim būtiskām sastāvdaļām: kaut kā skāba, piemēram, citrusaugļa, etiķa vai vīna, no eļļas, piemēram, avokado, sezama vai olīveļļas, un no aromatizētāja, piemēram, kaltētiem garšaugiem un garšvielām. Šie trīs elementi "sadarbojas", lai veidotu gan marinādes tekstūru, gan garšu. Marinādes parasti paredzētas gaļai, kas tiks gatavota augstākā temperatūrā un/vai ilgu laiku, tādēļ svaigu garšaugu vietā izvēlieties kaltētus.

Cepetis

Spēcīgas, aromātiskas garšvielas zaros, piemēram, lauru lapas, oregano, salvija un timiāns saglabā intensitāti arī kaltētā veidā, tādēļ labi sader ar ēdieniem, ko tipiski gatavo vēsos mēnešos, lai sasildītos: cepešos, zupās un sautējumos.

Foto: Shutterstock

Mērces

Mājās gatavota mērce, piemēram, pastai, ir nesalīdzināma veikalā nopērkamajai. Un, tā kā mērces ilgi karsējas un aktīvi burbuļo uz plīts virsmas, lai visas garšas labi sajauktos kopā, kaltētie garšaugi piešķirs tai vajadzīgo garšas intensitāti.

Zupas

Ja vēlies iecienītās zupas receptes katlā iemest svaigus garšaugus, pievieno tos pašās beigās un pasniedz ar kraukšķīgiem krekeriem vai bageti.

Sautējumi

Tāpat kā mājās gatavotas mērces, arī mājās gatavoti sautējumi parasti top teju visas dienas garumā uz lēnas uguns, tāpēc pievieno nevis svaigas lapas un kātus, kas ātri vien saplaks un izšķīdīs, bet iemet sauju iecienītāko garšvielu.

Foto: Shutterstock

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!