Kā bērnu tuvināt kulinārijas pasaulei. Stāsta Laura Grēviņa un Pipars

Uz sarunu aicināju "Mazo pavāru skoliņas" veidotāju Lauru Grēviņu un reiz par Latvijas jaunāko kulinārijas blogeri dēvēto Piparu jeb Roju Puķi, kurš, starp citu, savā virtuves studijā labprāt uzņem jauniešus un rada viņos sapratni un interesi par to, kā darboties virtuvē.

Iespējams, tavai atvasei jau ir neliela interese par pavārmākslu, taču nav bijis pamudinājuma šo talantu attīstīt. Tādos gadījumos lieti noder dažādu meistarklašu apmeklēšana, kur vienkopus satiekas vairāki bērni. Viena no šādām iespējām ir "Mazo pavāru skoliņa", kuru izveidojusi Laura Grēviņa. "Mazo pavāru skoliņas" misija ir neapslāpēt bērnu dabīgo zinātkāri un ļaut viņiem darboties virtuvē, iepazīstot dažādu uzturu un apgūstot ēst gatavošanas prasmes.

Laura, kāds ir jūsu kā "Mazo pavāru skoliņas" veidotājas ieteikums, kā bērnu – ne gluži ar varu – virzīt uz virtuves pusi un radīt priekšstatu, ka gatavot taču ir tik forši?

Cik es esmu novērojusi, bērni nav jāpierunā darboties virtuvē, jo viņi jau no mazām dienām par to izrāda interesi – jau no tā saucamā "toddler" vecuma, kad iemācījušies staigāt, un ir gatavi izzināt pasauli – arī caur ēdienu un tā pagatavošanu.

Ja bērnam zūd interese darboties virtuvē, domāju, tas ir tamdēļ, ka vecāki gluži vienkārši nav ļāvuši bērnam virtuvē būt un izmēģināt savas idejas, jo nereti tas asociējas ar nekārtību, izbārstītiem miltiem, izlietu smūtiju un citām lietām. Svarīgi saprast, ka šī nekārtība ir daļa no mācīšanās procesa. Protams, jo mazāks bērns, jo biežāk šādas ķibeles var gadīties, taču vecāki var palīdzēt atvieglot gatavošanas procesu arī mazākiem bērniem, lai paši nebūtu "uzvilkušies" un dusmīgi haosa dēļ, kas pēc bērna gatavošanas rodas virtuvē.