Neapoles šefpavārs satracina Itāliju, pievienojot picai ananasus  (3)

Neapoles picu meistars Džīno Sorbillo nolēmis atbrīvot itāļus no gastronomiskajiem tabu, ēdienkartei pievienojot picu ar karamelizētiem ananasiem un trīs veidu sieriem. Pēcāk sašutušie gardēži sociālajos tīklos zem ieraksta atstāja simtiem komentāru. Tie lielākoties bija negatīvi, tauta pārmet šefpavāram pārkāptas tradīciju. Pica pat apspriesta nacionālajā televīzijā. Tomēr, kā apgalvo Džīno, visi, kas riskēja nogaršot šo picu, bija ar to vairāk nekā apmierināti. Patiesībā 2024. gads varētu pat tikt pasludināts par gadu, kad ananasu pica iekaro Itāliju.

Sorbillo radītais ēdiens ar nosaukumu "Margherita con Ananas" maksā septiņi eiro. Bet, kā jau minēts, tā nav parasta Havaju pica, tā ir pica bez tomātu mērces, apkaisīta ar ne mazāk kā trīs veidu sieriem un papildināta ar divreiz apceptiem ananasiem, lai radītu karamelizētu garšu.

Sorbillo, kura dzimta profesionāli cep picu nu jau trīs paaudzēs, CNN sacīja, ka viņš to radījis, lai cīnītos ar aizspriedumiem, kas radušies pret kādu noteiktu ēdienu vai pārtikas produktu: "Diemžēl cilvēki seko pūlim un pielāgojas citu cilvēku uzskatiem vai dzirdētajam."

"Pēdējos gados esmu pamanījis, ka daudzi cilvēki nosoda kādas konkrētas sastāvdaļas vai ēdiena gatavošanas veidus tikai tāpēc, ka agrāk vairums cilvēku tās nezināja. Tieši tāpēc es nolēmu šo sastāvdaļu (pret kuru daudzi izturas kā pret indi) pievienot neapoliešu picai."

Garšīgs vai negaršīgs ananass uz picas vairumam itāļu ir kaut kas nepieņemams. Patiesībā temats par to, vai ananasam ir vieta uz picas, ir izraisījis traci un sašutuma vētru, turklāt pret šefpavāru ir vērsti arī visai nepatīkami apvainojumi un, kā jau minēts, pica tikusi apspriesta pat nacionālajā televīzijā.

"Pirms es ar to nācu klajā sociālajos medijos, pāris nedēļas to biju iekļāvis picērijas ēdienkartē, neko nevienam nesakot. Secinājumi? Daudzi cilvēki to pasūtīja, pat neapolieši," viņš teica. "Taču, tiesa, Itālija šajā jautājumā ir sašķelta. Un ne tikai Itālija. Par to strīdas visa pasaule. Es uzskatu, ka cilvēki neuzticas visam jaunajam. Tāpēc visam, kas ir atšķirīgs, saka "nē"."

Barbara Politi, kulinārijas žurnāliste, kura steidzās uzreiz doties uz Neapoli, lai picu izmēģinātu, ir pozitīvi noskaņota: "Tā ir laba, svaiga un es to atbalstu. Kad Sorbillo to laida klajā, es biju ziņkārīga un pētīju, cik sen ananasi tiek izmantoti Eiropā, un atklāju, ka šis tropu augs jau ilgāku laiku ir bijis Eiropas ēdiena kultūras sastāvdaļa. Tātad patiesībā mēs runājam par mentalitātes un garšas paradumu jautājumu."

Picu meistars uzskata, ka ananasi uz picas ne ar ko neatšķiras no piedzīvojumiem bagātākajiem papildinājumiem, ar kuriem pēdējos gados ir strādājuši picu cepēji: "Pēdējos gados cilvēki ir izmantojuši sastāvdaļas, kuras pirms pieciem, sešiem gadiem nekad netika izmantotas. Tagad mēs izmantojam sasmalcinātas pistācijas, olīvu pulveri, mocarellas putas, pat ievārījumus. Kāpēc gan mums nevajadzētu no jauna atklāt ananasus? Pēdējos piecus vai sešus gadus pica ir sākusi jaunu dzīvi!"

Viņš gan nenoliedz, ka viņa dzimtas priekšgājēji būtu apmulsuši par ananasu piedāvājumu, taču piebilst: "Vispirms lietas ir jānogaršo, un tikai pēc tam jāizsaka savs viedoklis. Agrāk uz picām nederēja pat šķiņķis vai rukola, tagad tā ir obligāta prasība."

"Esmu pārliecināts, ka drīz ananasu pica parādīsies citu Neapoles picēriju ēdienkartēs – un ne tikai Neapolē."