Dabiskas metodes Lieldienu olu krāsošanai  (19)

Kāpēc Lieldienās krāso olas?

Olu krāsošanai Lieldienās ir rituāla nozīme, ko senie latvieši saistīja ar pavasara svētkiem, zemes atmodu pēc ziemas, kā arī ar auglības un atdzimšanas kultu. Ola, pateicoties tās apaļumam, simbolizē dzīvību, augšāmcelšanos un auglību, tāpēc Lieldienās tās tradicionāli tiek celtas godā un dažādi izkrāsotas.

Krāsoto olu simboliskā nozīme pavada ar olām saistītās Lieldienu tradīcijas un spēles - olu dāvināšanu tuviniekiem, draugiem un kaimiņiem, olu maiņu, olu kaujas, kā arī olu slēpšanu un meklēšanu.

Padomi olu vārīšanai

Ieteicamais olu vārīšanas laiks ir 8-10 minūtes (laiks jāuzņem brīdī, kad ūdens sāk vārīties). Ilgāk vārot, olas pēc nolobīšanas var būt nevis koši baltas, bet zilganā krāsā. Lai vārot olas neplīstu, tās pirms vārīšanas ieteicams paturēt istabas temperatūrā vai siltā ūdenī. Olas var likt katlā vārīties jau aukstā ūdenī - tad tās, reizē ar ūdeni, sakarst pakāpeniski, netiek pakļautas straujai temperatūras maiņai un neplaisā. Vārot olas, ūdenim var piebērt sāli, kā arī tās ieteicams vārīt uz vidēji karstas liesmas, jo ūdenim strauji vāroties un burbuļojot, olas katlā „lēkā", un sitoties gar katla malām, tās var ieplīst.

Pēc vārīšanas olas jāskalo ar aukstu ūdeni vai jāpatur traukā ar ūdeni 3-5 minūtes. Tas nepieciešams, lai olas čaumalu vēlāk varētu viegli nolobīt.

Dabas pamattoņi olu krāsošanai

1. Sīpolu mizas - sarkanīgi brūnam tonim.

Tradicionāli Lieldienu olu krāsošanai izmanto sīpolu mizas un to novārījumu, kas olām piešķir sarkanīgi brūnu, piesātinātu toni.

Krāsojot olas sīpolu mizās, tiek izmantotas dažādas metodes - olas vāra katlā kopā ar sīpolu mizām vai iepriekš pagatavotā sīpolu mizu novārījumā, vai arī - ietin olas sīpolu mizās pirms vārīšanas.

Košāku toni iespējams panākt, ja olas vāra katlā kopā ar sīpolu mizām - tad krāsa olām labāk „pieķeras". Šo metodi var pastiprināt, ja olu vēl piedevām ietin sīpolu mizās. Tā kā katrai sīpolu mizai ir atšķirīgs tonis, tad ietinot mizās, olas sanāk raibi lāsumainas. Īpaši tumšu un piesātinātu toni iespējams panākt, ja olas vāra kopā ar sīpolu mizām 10 minūtes, tad izņem no katla, 2-3 minūtes skalo aukstā ūdenī, un pēc tam - liek atpakaļ katlā ar sīpolu mizām un ļauj ievilkties vēl 30-40 minūtes.

2. Valriekstu čaumalu vai melnās tējas novārījums - koši brūnam tonim.

Koši brūnas olas iegūst, ja tās krāso valriekstu čaumalu vai melnās tējas novārījumā. Valriekstu čaumalas saberž un novāra 1/2 litrā ūdens. Novārījumā liek jau vārītas olas un atstāj ievilkties uz 1-2 stundām. Līdzīgu toni iegūst, krāsojot olas melnās tējas novārījumā.

3. Biešu sula - sarkanam tonim.

Olas var krāsot arī sarkano biešu sulā. Tad tās iegūst aveņu sarkanu nokrāsu. 1/2 1itru sarkano biešu sulas uzvāra kopā ar 2 ēdamkarotēm etiķa. Olas liek karstajā šķidrumā un ļauj ievilkties 1-2 stundas.

4. Kumelīšu vai bērza pirts slotu sauso lapu novārījums - dzeltenīgi zaļam tonim.

Zaļgandzeltenas olas iegūst, ja tās krāso kumelīšu novārījumā. Līdzīgu toni rada bērza pirts slotu kaltēto lapu novārījums. Kumelīšu ziedus vai kaltētas bērza lapas pārlej ar 1 litru verdoša ūdens un ļauj pus stundu ievilkties. Pēc tam novārījumā liek vārīties olas. Pēc 10 minūtēm olas noskalo aukstā ūdenī un liek atpakaļ novārījumā ievilkties vēl 30-40 minūtes.

5. Jaunu bērzu lapu novārījums - dzeltenīgi zeltainam tonim.

Krāsojot olas jaunajās bērzu lapās, iegūst dzeltenīgi zeltainas olas. Novārījumu gatavo, bērzu lapas aplejot ar ūdeni un ļaujot ievilkties 30 minūtes. Pēc vārīšanas olas noskalo aukstā ūdenī, un, ja vēlas iegūt košāku toni, liek atpakaļ novārījumā un atstāj ievilkties vēl 30-40 minūtes.

6. Pūpolu zari ar mizu - koši dzeltenam tonim.

Krāsojot olas pūpolu zaros ar visu mizu, iegūst koši dzeltenu toni. Pūpolu zarus aplej ar vārošu ūdeni un ļauj krāsai ievilkties 40-60 minūtes. Novārījumā liek vārīties olas.

7. Alkšņu mizas - ķieģeļu dzelteni brūnganam tonim.

Alkšņu mizas aplej ar karstu ūdeni un ļauj nostāvēties 30 minūtes. Tad katlā liek vārīties olas. Pēc vārīšanas noskalo aukstā ūdenī, un, ja vēlas iegūt košāku toni, liek atpakaļ novārījumā ievilkties vēl 30-40 minūtes.

8. Aroniju sula vai melleņu ievārījums - violeti zilam tonim.

Violetas olas iegūst, ja tās krāso aroniju sulā vai melleņu ievārījumā. Uzvāra 1/2 litru aroniju sulas vai melleņu ievārījumu, kas atšķaidīts ar ūdeni. Novārījumā liek vārīties olas. Ja vēlas iegūt īpaši košu toni, pēc vārīšanas olas noskalo aukstā ūdenī un liek atpakaļ katlā ievilkties uz 30-40 minūtēm.

9. Upeņu sula vai ievārījums - violeti sarkanīgam tonim.

Upeņu ievārījumu pārlej ar karstu ūdeni un liek tajā vārīties olas. Pēc vārīšanas olas var noskalot ar aukstu ūdeni un likt atpakaļ katlā vēl uz 30-40 minūtēm, tādējādi iegūstot košāku toni.

Raksti un ornamenti:

Visu grandiozo mākslas dabu pats oriģināls ir daba. Tādējādi, lai uz Lieldienu olām izveidotu pārsteidzošus rakstus, motīvus un ornamentus, mums noderēs jebkas, kas no dabas nācis un dabā rasts. Viss, kas mums nepieciešams, ir brīdis dārzā vai acu uzmetiens virtuves plauktā vai pieliekamajā esošajām lietām. Puķītes, lapiņas, stiebriņi, asniņi, miziņas, zariņi, skujiņas, pūpoliņi, sēkliņas, putraimi, graudiņi, odziņas, tējiņas, auzu pārslas - itin viss lieliski noderēs daudzveidīgu un oriģinālu Lieldienu olu izraibināšanai!

Metodes pārsteidzošiem rezultātiem:

Ornamentus, rakstus un nospiedumus uz olas veidos jebkurš materiāls, ja to pietīsim klāt olai pirms krāsošanas. Ja ornamentu veidošanai izmantosim sniegpulkstenīšus, puķītes, zāles stiebriņus, asniņus, dzīvas lapiņas vai kādu ogu, šie materiāli veidos ne vien oriģinālu nospiedumu, bet arī nedaudz iekrāsosies zaļā, dzeltenīgā, sārtā vai zilganā krāsā.

Lai izvēlētie materiāli labāk turētos olai klāt, olu vipirms ieteicams samitrināt ūdenī. Tad varam likt klāt dažādas puķītes, lapiņas, skujiņas, graudiņus, kā arī no papīra izgrieztus ornamentus, pietinot tos olai klāt ar marli vai auduma drāniņu. Pirms tīšanas marlē olām var pietīt klāt arī sīpolu mizas.

Gaišu svītrojuma rakstu iegūst, olu dažādos virzienos notinot ar diegu vai dziju. Ja olu ietīs sīpolu un ķiploku fasējamā tīkliņā, tas uz olas veidos rūtaina tīklojuma rakstu.

Egļu skujas uz olas sāniem veido oriģinālus svītru un strīpiņu rakstus.

Rīsi un putraimi ļauj nokrāsot raibi punktotu olu, auzu pārslas veido savdabīgus, neregulārus plankumiņus.

Ornamentus un rakstus uz olas iespējams arī zīmēt, izmantojot sveci vai etiķi. Etiķa vietā var izmantot arī citrona sulu. Ar sveci, etiķī vai citronu sulā samitrinātu otiņu olai uzzīmē ornamentu un liek krāsošanai paredzētajā novārījumā. Iezīmētās vietas nenokrāsosies, ļaujot saskatīt iezīmēto rakstu.

Ja parafīnu piepilināsiet pašam novārījumam, kurā krāsosiet olas, tad tās nokrāsosies viegli lāsumainas, veidojot marmoram līdzīgu rakstu.

Rakstus un zīmējumus uz jau nokrāsotas olas var veidot, ieskrāpējot tos ar adatiņu.

Olas var aplīmēt ar pūpoliņiem, veidojot tām pūkainu kažociņu.

Kā pasniegt:

Ja Lieldienu olas izkārtosiet groziņā vai šķīvī, kura pamatne izklāta ar sūnām, salmiem, ziediem vai citiem dabas materiāliem, tad neradīsiet ne vismazākās šaubas, ka tās patiešām dējis Lieldienu zaķis!