Jā, hurma, ko senie grieķi dēvēja par dievu augli, reizēm ir stipra un muti čokurā savelkoša - ja tā ir zaļa un negatava. Šī iemesla dēļ vērtīgo dienvidu augli ieteicams iegādāties gatavu vai pašiem gatavināt mājās.
Hurma ir īsta dienvidniece, kas aug un nobriest tikai tropu klimatā. Hurmas sezona sākas oktobra pirmajā pusē un noslēdzas decembra beigās, šajā laikā jāsteidz izbaudīt kārdinoši oranžās ogas (jā, daudzi uzskata un uzsver, ka hurma nav auglis vai dārzenis, bet ir oga!) garšu un vitamīnus.
Lielākoties tie, kas apgalvo, ka viņiem negaršo hurma, visdrīzāk nav mēģinājuši pa īstam nogatavojušos ogu, kurā nav ne ziņas, ne miņas no sīvuma. Nogatavojusies hurma ir mīksta, tai ir brūnas lapiņas. Hurmas miziņai jābūt gludai un stingrai, mīkstumam - želejveidīgam, savukārt kātiņa pamatnei jābūt sausai un tumšai. Dažām hurmas šķirnēm par nogatavošanās pakāpi "ziņo" brūns svītrojums uz miziņas. Ja gadījies iegādāties negatavu hurmu, to labāk uz pāris dienām atstāt istabas temperatūrā - lai nobriest un nogatavojas. Cits variants - uz nakti atstāt ogu traukā ar siltu ūdeni. Pusgatavas hurmas sīvumu var mazināt, ja ogu pirms ēšanas sasaldē vismaz uz četrām stundām. Atkausējot ogu, bojājas tās šūnas un atbrīvojas etilēns, kas nogatavina augļus. Šādi apstrādāta hurma ir jāapēd ļoti ātri, jo tā sabojāsies.
Ja esat iegādājušies hurmu ilgākai uzglabāšanai, ogas labāk turēt vēsumā, temperatūrā ap 0 grādiem, tādā veidā hurmu var glabāt pat pusgadu. Jo zaļāka ir hurma, jo ilgāk tā glabāsies.
Hurma ir ļoti vērtīga oga, tajā ir daudz šķiedrvielu, minerālvielu un vitamīnu. Kopš sendienām hurma tiek izmatota sirds un asinsvadu sistēmas stiprināšanai. Ogu iesaka hipertonijas ārstēšanai un gremošanas sistēmas veicināšanai. Uzskata, ka, apēdot dienā pāris hurmas, uzlabojas apetīte, tiek tonizēts organisms un stabilizējas nervu sistēma. Pateicoties sastāvā esošajam beta-karotīnam, hurmu ieteic lietot uzturā smēķētājiem.
Gatava hurma ir izcils deserts, tā ir piemērota arī dažādiem sacepumiem, no tās var pagatavot brīnišķīgu marmelādi vai džemu. Nogatavojušos hurmu pasniedz ar svaigo sieru, mazsālītām zivīm un ikriem, arī - skābpiena produktiem. Hurmu mēdz pievienot arī gaļas ēdieniem, piemēram, cepot vistu. Oga papildinās arī dažādas sāļās uzkodas, salātus un pat mērces. Klasiska kombinācija salātiem ir hurma ar saldiem sīpoliem vai hurmas salātu mērce - gabaliņos sagrieztu vai sablenderētu hurmas mīkstumu sajauc ar saldo krējumu, iepilina nedaudz citronu sulu, piejauc medu, sāli un svaigu maltus rozā piparus - oriģināla mērce dārzeņu salātiem gatava!
Ideja ātram desertam: ļoti gatavai hurmai nogriež "cepurīti", uzkaisa nedaudz kanē|a, visu papildina ar baltu putukrējuma "cepuri" un izēd ar karotīti. Lai labi garšo!