Jāpiebilst, ka pēc plaukstas lieluma noteiktās ēdienu porcijas gan krietni atšķiras no ierastajām, jo šķiet krietni vien mazākas.
Piemēram, pastas ēdienu un citu ogļhidrātu avotu porcijai jābūt mūsu dūres lielumā, bet gaļu ieteicams apēst ne vairāk, kā satilpst atvērtā plaukstā. Arī saldējumu vēlams ēst ne vairāk par dūres lielumu, bet sieru – divu pirkstu platumu, savukārt sviesta daudzumam nevajadzētu pārsniegt rādītājpirksta galu.
Tāpat pētnieki aicina atturēties no "šķīvja iztīrīšanas politikas", kas pēdējo dekāžu laikā, palielinoties ēdienu porcijām, ir viens no izplatītākajiem liekā svara cēloņiem: "Cepumus mūsdienās apēdam septiņas reizes vairāk nekā agrāk, savukārt keksiņu lielums ir trīskāršojies. Šie ir vieni no populārākajiem našķiem pie tējas, tāpēc vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību šai šokējošajai tendencei.
Ieteicams arī izvairīties no pārmērīgas cukura lietošanas pie tējas vai kafijas, kā arī atcerēties, ka sviestmaizei pietiek ar nepilnu tējkaroti sviesta, kas sastāda 37 kalorijas, nevis ēdamkaroti, kas ir standarta daudzums mūsdienu cilvēkam un sastāda 111 kalorijas.
Arī salātiem ieteicams pievienot mazāk eļļas – pietiek ar tējkaroti jeb 45 kalorijām, jo ;ēdamkarote, kas satur 135 kalorijas, apēsta ik dienas, radīs 6 kilogramu svara pieaugumu gadā."
Līdzīga porciju mērīšana noteikta arī našķiem – šokolādi drīkst apēst ne vairāk par zobu diega iepakojuma kastīti dienā, popkornu – trīs tasītes jeb beisbola bumbiņas un pankūkām būtu jābūt ne lielākām par disku.
Pagaidām gan ēdienu porcijām ir tendence augt – rīsi ar vistu un kariju, kas tiek pasniegti restorānos Amerikā, pieauguši par 53 procentiem kopš 1993. gada, bet ābolu pīrāgs kļuvis divtik liels.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
