Latvijas valsts mežu Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs portālam "Tasty.lv" skaidro, ka lauku iedzīvotāji, kas dzīvo valsts mežu tuvumā, drīkst sev blakus esošā meža malā kokā ieurbt, lai tecinātu sulas savam patēriņam. Jāurbj ir ar pēc iespējas mazāku urbīti, bet pēc tam izurbtā vieta jāaiztaisa ar koka tapu. Jāizvēlas risinājumi, kas ir pēc iespējas draudzīgāki dabai un kokam. Ja kāds vēlas urbt un tecināt sulas lielākos apjomos vai arī plāno tās tirgot un pelnīt, tad ir jāvēršas kādā no astoņām LVM mežniecībām un jāpērk atļauja. Atļaujas izmaksas ir atkarīgas gan no apjoma, kādā grib tecināt sulas, gan vietas, kur to grib darīt, skaidro Kotovičs.
Vai tecināt sulu savām vajadzībām drīkst arī pilsētnieki? Reālā situācija ir tāda, ka pilsētniekam, kuram līdz piemērotam kokam jābrauc 30 – 40 kilometri, tas būs ļoti neizdevīgi. Lētāk būs iegādāties sulu no kāda, kas tās tirgo. Parasti šo jautājumu atrisina tā, ka sulu tecināšanu sarunā ar saviem lauku radiem vai draugiem.
Rīgas pilsētas dārzos un parkos koku urbšana nav atļauta un tas ir administratīvi sodāms pārkāpums, tā par iespēju tikt pie paša tecinātas suliņas skaidro "Rīgas meži" valdes loceklis Edgars Vaikulis. Savukārt Pierīgas mežos, ja vien tie nepieder privātīpašniekam, savām vajadzībām vienu, divus kokus ieurbt drīkst. Svarīgi pēc tam pareizi aiztapot urbumu. "Kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Uz vēlmi tikt pie svaiga bērzu sulas skatāmies saprotoši," skaidro Vaikulis, piebilstot, ka urbt, lai sulas iegūtu pārdošanai, gan nedrīkst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!