Foto: DELFI Reporter
Aprīlis izsenis tiek dēvēts par Sulu mēnesi - labi tiem, kam ir pieejama savu bērzu birzīte! Nereti gan novērots, ka sulu tecinātāji "nesmādē" arī valsts mežus un tur augošos bērzus un kļavas, tādēļ vēlējāmies noskaidrot, vai tā maz drīkst darīt?

Latvijas valsts mežu Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs portālam "Tasty.lv" skaidro, ka lauku iedzīvotāji, kas dzīvo valsts mežu tuvumā, drīkst sev blakus esošā meža malā kokā ieurbt, lai tecinātu sulas savam patēriņam. Jāurbj ir ar pēc iespējas mazāku urbīti, bet pēc tam izurbtā vieta jāaiztaisa ar koka tapu. Jāizvēlas risinājumi, kas ir pēc iespējas draudzīgāki dabai un kokam. Ja kāds vēlas urbt un tecināt sulas lielākos apjomos vai arī plāno tās tirgot un pelnīt, tad ir jāvēršas kādā no astoņām LVM mežniecībām un jāpērk atļauja. Atļaujas izmaksas ir atkarīgas gan no apjoma, kādā grib tecināt sulas, gan vietas, kur to grib darīt, skaidro Kotovičs.

Vai tecināt sulu savām vajadzībām drīkst arī pilsētnieki? Reālā situācija ir tāda, ka pilsētniekam, kuram līdz piemērotam kokam jābrauc 30 – 40 kilometri, tas būs ļoti neizdevīgi. Lētāk būs iegādāties sulu no kāda, kas tās tirgo. Parasti šo jautājumu atrisina tā, ka sulu tecināšanu sarunā ar saviem lauku radiem vai draugiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!