Pirmkārt, maltīšu gatavošana ar tvaiku jeb tvaicēšana ir ekoloģiski draudzīgākais ēst gatavošanas veids, jo ļauj samazināt gan ūdens, gan elektroenerģijas patēriņu. Turklāt tvaicēt var vairākus produktu veidus vienlaikus, to garšām nesajaucoties, kas arī padara ēst gatavošanu ekonomiskāku, jo samazinās izmantoto trauku, ūdens un tīrīšanas līdzekļu apjoms.
Otrkārt, tvaicēšana ir saudzīgākais ēst gatavošanas veids attiecībā pret izmantotajiem pārtikas produktiem. Izmantojot nelielu šķidruma daudzumu, produkti ne vien saglabā savu izskatu, bet arī nezaudē ēdiena uzturvērtību, tai skaitā, vitamīnus.
Treškārt, tvaiks rodas tad, ja ūdens uzkarst līdz 100 grādiem pēc Celsija. Pateicoties tvaika temperatūrai, kas ir augstāka nekā ūdens vārīšanas temperatūra, tvaicējot ir jāpatērē mazāk laika ēdiena gatavošanai.
Ceturtkārt, tvaicējot pārtikas produktus, jāievēro ūdens proporcijas. Ja ūdens būs par daudz, produkti var kļūt pārāk mīksti. Ja ūdens ir par maz, pārtikas produkti var arī nebūt pagatavojami tā, lai tos celtu galdā. Jāpārliecinās, vai ūdens daudzums būs pietiekams visam tvaicēšanas procesam. Turklāt jācenšas nepievienot ūdeni tad, kad tvaicēšanas process jau ir sākts, jo tas samazina temperatūru un palielina gatavošanas laiku un resursu patēriņu.
Piektkārt, tvaicējot jānodrošina iespēja tvaikam brīvi cirkulēt – nav ieteicams trauku pārpildīt ar pārtikas produktiem, neatstājot vietu tvaika apritei. Tas neļauj ēdienu pagatavot vienmērīgi.
Sestkārt, gatavojot vienā reizē dažādus pārtikas produktus, jāpārliecinās, ka tie ir vienāda vai līdzīga izmēra, lai arī gatavošanas laiks tiem būtu līdzīgs. Ja kāds no pārtikas produktiem ir pagatavojams ātrāk, to ieteicams dalīt lielākos gabalos, lai gatavošanas laiks izlīdzinās.
Septītkārt, neskatoties uz to, ka tvaicēšanā labāk saglabājas produktu pamatgaršas un tekstūras, ja ir vēlme piešķirt papildu garšas nianses iecerētajai maltītei, tad tvaicējot ūdenim iespējams pievienot dažādas garšvielas dārzeņiem vai vīnu zivij, kas palīdzēs produktu garšu padarīt vēl izteiksmīgāku.