Var teikt, ka ķirbju sēklās koncentrējas viss labais, ko satur ķirbis. Jau kopš seniem laikiem ķirbju sēklas lieto organisma attīrīšanai no parazītiem. Par to rūpējas ķirbju sēklu sastāvā esošā aminoskābe kukurbicetīns. Pieaugušajiem šim nolūkam ik dienu jāapēd 300 grami, bērniem – 100 grami ķirbju sēklu.
Ķirbju sēklas satur daudz cinka, nātriju, fosforu un dzelzi. Cinks ir īpaši nepieciešams vīriešiem, kam vajadzība pēc šā mikroelementa ir ievērojami lielāka nekā sievietēm, jo, ja vīrieša organismā trūkst cinka, iespējama prostatas palielināšanās un nervu sistēmas un urīnizvades traucējumi. Ķirbju sēklas ir ieteicams iekļaut arī grūtnieču uzturā, lai nodrošinātu mazuli ar organisko cinku un samazinātu spontānā aborta draudus.
Magnijs un cinks, kas arī ir šo sēklu sastāvā, uzlabo ādas stāvokli un veicina aknu veselību, bet L – triptofāns gādā par labu noskaņojumu un palīdz bezmiega gadījumā. Ķirbju sēklas pozitīvi ietekmē arī nieru veselību, ir bagātas ar nepiesātināto augu eļļu, un satur E, A, B un C vitamīnus.
Ķirbju sēklas satur vielas, kas aizsargā zobus un apgādā organismu ar kauliem, matiem un nagiem nepieciešamām vielām.
Mitrā un aukstā laikā ēdot ķirbja sēklas, organismā tiek veicināta siltuma sajūtas rašanās un rudens-ziemas periodā tas ir īpaši noderīgi. Sēklas var ēst gan svaigas, gan žāvētas vai apceptas uz pannas - tās nezaudē savas labās īpašības. Pievieno noskalotām, nosausinātām sēklām nedaudz olīveļļas, šķipsnu jūras sāls un nedaudz sava mīļākā garšvielu maisījuma un apgrauzdē tās krāsnī.
Apgrauzdētas ķirbju sēklas labi garšo kopā ar biešu salātiem, ar tām vari pārkaisīt ķirbju biezzupu un citus ēdienus. Cepot cepumus vai piparkūkas, kaltētas ķirbju sēklas vari lietot mandeļu vietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
