Agrākos laikos Itālijā, Šveicē un citur, kur auga ēdamie kastaņi, tie skaitījās nabaga ļaužu ēdiens. Un, kā nu ne - šos nederīgos bumbuļus varēja izmantot dažādos veidos: cept, malt miltos, sasmalcināt biezenī, Turklāt tie bija noderīgi gan saldu, gan sāļu ēdienu pagatavošanai, tādēļ ļāva tautai izvilkt dzīvību rudenī uz ziemā. Tagad situācija ir glužī pretēja un kastaņi dažviet ir ieguvuši teju delikateses statusu.
Ir vairāku veidu ēdamie kastaņi. Vieni ir nelieli, pēc formas mazliet atgādina sirdi un ir garšīgāki nekā apaļīgie. Kā vieni, tā otri satur daudz kālija, magnija, B, C, un E grupas vitamīnus, kā arī citas cilveka organismam noderīgas vielas. Ēdamā kastaņa kodols ir liels, balts un saldens. Pēc garšas tas mazliet atgādina cūku pupas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
