Garšīga investīcija veselībā - superdārzeņi, kas tieši ziemā garšo vislabāk

Vai zināji, ka mums labi pazīstamie galviņkāposti iemantoja popularitāti tikai Viduslaikos, jo pirms tam cilvēki pazina tikai lapu kāpostus jeb kale kāpostus – kā tos dēvē angliski runājošajās valstīs.

Pie mums šis veselīgais dārzenis pagaidām vēl nav iemantojis lielu popularitāti, bet velti, jo daudzviet pasaulē kale ir teju kulta produkts. Piemēram, ASV veselīgu dzīvesveidu cienošu gardēžu vidū, kale kāposts pirms pāris gadiem ieguva kulta statusu kā jaunais "superfood".

Kale var dēvēt par ziemas karali, jo tieši ziemā šī kāposta nedaudz sīvā garša kļūst maigāka un patīkamāka. Svaigas lapas ievāc līdz pat decembrim, jo tas var zaļot pat, ja termometrs aiz loga rāda mīnus 10 grādu temperatūras atzīmi. Kale labi pārziemo laukā, ieputināti sniegā. Lai kāpostlapas nenograuztu kārie zaķi, tās jāpiesedz ar skujām. Pārziemojušie kāposti, arī nogrieztie, jau agri pavasarī dos jaunus dzinumus. Rudenī šo superdārzeni vari pārstādīt podā un istabā saglabāt līdz pavasarim.

Starp citu, kale kāpostus veģetārieši pielīdzina liellopa gaļai, jo tie satur pat vairāk dzelzs, nekā liellopa gaļa, to lapas satur vairāk kalcija, nekā piens, turklāt tie ir bagāti ar proteīnu un Omega taukskābēm, kā arī dažādiem vitamīniem un olbaltumvielām. Savukārt uzturvērtības ziņā kale kāposti pārspēj pat superveselīgos spinātus.

Lapu kāpostus lieto sautējumos, kokteiļos, zupās un salātos, pirms tam noblanšējot.

Briseles kāpostus dažviet dēvē arī par rožkāpostiem. Vizuāli apaļās zaļās bumbiņas atgādina miniatūrus kāpostus. Briseles kāposti ir vieni no olbaltumvielām un minerālvielām bagātākajiem dārzeņiem - C vitamīna tajos ir četras reizes, bet beta karotīna - 15 reizes vairāk nekā parastajos kāpostos, tādēļ tā iekļaušana uzturā palīdz nostiprināt imūnsistēmu un izsargāties no saaukstēšanās. Briseles kāposti ir arī vieni no šķiedrvielām bagātākajiem dārzeņiem - 100 gramos šo kāpostu, šķiedrvielu ir gandrīz tikpat daudz, cik četrās pilngraudu maizes šķēlēs. Turklāt 100 g Briseles kāpostu satur arī vairāk par pusi dienā ieteicamās folijskābes devas, kas ir īpaši svarīgi grūtniecēm un sievietēm, kas plāno ieņemt bērnu.

Lai gan Briseles kāposti veikalos pieejami visu gadu, to īstā sezona ilgst no septembra līdz februārim. Veikalā jāizvēlas neliela izmēra, cietas, gaiši zaļas kāpostgalviņas. Jo mazākas kāpostgalvas, jo saldākas tās ir. Uzglabājot Briseles kāpostus, vēlams liekās lapas atdalīt no kāpostgalvas un nemazgātus kāpostus ievietot ledusskapī noslēgtā plastmasas maisiņā.

Pat ja tev līdz šim ir bijuši kādi aizspriedumi pret šiem dārzeņiem, mēģini tos pārvarēt, pagaršojot Briseles kāpostus tagad. Ziemā tie ir sulīgāki, kraukšķīgāki un lieliski garšos, piemēram, vienkārši apcepti pannā ar pāris bekona šķēlītēm.

Kolrābis,lai gan pēc izskata atgādina kāli, pieder kāpostaugiem. Viena no vērtīgākajām tā īpašībām ir C vitamīns, turklāt šī dārzeņa sastāvā ir arī PP un B grupas vitamīni. No minerālvielām kolrābjos visvairāk ir kālija – 370 mg un fosfora – 50 mg. No mikroelementiem – kobalta un magnija.

Pēc uzturvērtības šie dārzeņi pielīdzināmi ziedkāpostiem un sparģeļkāpostiem. Kolrābji ir bagāti ar olbaltumvielām, bet satur maz kaloriju, tādēļ tos droši var iekļaut diētas sastāvā. Kolrābji sava vērtīgā satura dēļ ir ieteicami tiem, kam raksturīga nepareiza asins cirkulācija, sirds slimības un mazasinība. Kolrābju sula dziedē kuņģa un zarnu čūlas, ārstē sklerozi un tās izraisītās sekas.

Kaut arī šie dārzeņi gan pēc violetās krāsas (ir manīti arī gaiši zaļi eksemplāri), gan formas izskatās tā, it kā būtu auguši uz Marsa, kolrābji gada aukstajos mēnešos ir īsts atradums. Aukstums šiem dārzeņiem ir ļoti pa prātam, tādēļ īstā vieta, kur tos uzglabāt, ir ledusskapis.

Krāsa neietekmē šo dārzeņu garšas īpatnības, toties svarīgs ir kolrābja vecums – visgaršīgākie ir mazie, apmēram 6-7 cm diametrā. Kolrābjos ir ļoti daudz ēterisko eļļu, tāpēc tie ir ne tikai veselīgi, bet arī garšīgi. Šos dārzeņus lieto gan svaigus, gan sutinātus, gan vārītus un konservētus. Tos gatavo tāpat kā visus citus sakņaugus: ar citronu, eļļu un garšvielām. Pie kolrābjiem labi piederas majorāns un lociņi. Ar kolrābi vari papildināt arī gaļas ēdienus, bet vari to sagriezt šķēlītēs un grauzt tāpat vai pagatavot sulīgus, kraukšķīgus un bezgala gardus salātus, kur labi iederēsies arī āboli.

Pastinaks ir viens no saldākajiem dārzeņiem - pazīstams jau sen, bet nav plaši izplatīts. Vizuāli līdzīgs burkānam, tikai balts. To arī audzē un uzglabā līdzīgi kā burkānu – smiltīs. Pēc smaržas un izskata pastinaka sakne atgādina pētersīli. To novāc vēlu rudenī vai pat atstāj pārziemot uz lauka un tad novāc agri pavasarī. Pēc sala pastinaka saknes ir vēl garšīgākas un saldākas.

Pareizi pagatavots pastinaks ir ne vien saldens, bet arī mazliet pēc garšas atgādina riekstus. Šis dārzenis ir bagāts ar balastvielām, šķiedrvielām, minerālvielām un vitamīniem, arī ar cieti. Pastinaku pielietojums ir ļoti plašs – tos pievieno pie salātiem, zupām un sautējumiem, var izmantot gurķu un tomātu konservēšanā, kā arī džemu un saldumu gatavošanā.

Kaut kāpostu lapas izskatās trauslas un vāras, tie var pārziemot pat mīnus "padsmit" grādu temperatūrā. Ziemā šie dārzeņi ir īpaši kraukšķīgi un sulīgi, tādēļ kāpostus - gan svaigus, gan skābētus, var uzskatīt par īstu ziemas produktu, ko iespējams izmantot daudzos un dažādos veidos.

Kāpostu zupas un šķovēti kāposti ir auksto mēnešu "klasika", bet no šiem sulīgajiem un veselīgajiem dārzeņiem iespējams pagatavot arī gardus sacepumus, salātus, sautējumus un pat uzcept maizi. Turklāt, kāpostu ēdieni ir ne vien ļoti garšīgi, bet arī nodrošina to baudītājus ar krietnu vitamīnu un minerālvielu devu.