Kā mājās pagatavot veselīgo gī sviestu

Kausētā jeb gī sviesta pagatavošana nav ne grūta, ne sarežģīta, bet vajadzīga pacietība, jo visu laiku jābūt klāt, lai uzturētu nepieciešamo temperatūru un produkts nesadegtu. Tikai ilgi kausējot uz ļoti mazas uguns, var iegūt sviestu ar maigu un patīkamu riekstu aromātu. Īpaša konsistence, smarža un garša top karsēšanas procesā. Daži to sauc par zelta sviestu – un ne velti! Tas ir zeltainā dzintarkrāsā, un dzidrinātajam sviestam piemīt daudz ārstniecisku īpašību. Gī sviests ir populārs veselīga uztura piekritēju vidū.

Piena tauki bez piemaisījumiem

Gī sviests ir tīri piena tauki, no kā, ilgstoši karsējot, atdalītas olbaltumvielas un ūdens. Produktā ir daudz A, D un E vitamīna, tas palīdz organismam uzņemt barības vielas un uzlabo zarnu trakta darbību (uztur optimālu skābes līmeni kuņģī un dziedina kuņģa gļotādu). Sviestu var dot mazuļiem, sākot piebarošanu ar dārzeņiem, jo tajā nav piena olbaltumvielu, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Gī sviestu var ziest uz apdegumiem, tulznām un brūcēm, izmantot arī kosmētikā, jo tas baro un mīkstina ādu (tikai pirms lietošanas tas jāsasilda). Ja salst kājas, katru vakaru pēdas der ieziest ar siltu gī, uzvilkt vilnas zeķītes, un jau pēc pāris nedēļām šī problēma pazudīs, kā nebijusi.

Virtuvē gī var izmantot cepšanai, pievienot zupām, putrām, mērcēm, aktivizēt garš­vielas, apcepot tās 30 sekundes, lai izdalītos ēteriskā eļļa.

Vislabāk gatavot pilnmēnesī

Ājurvēda māca, ka gī jātaisa pilnmēnesī, kamēr saule vēl nav norietējusi (arī divas dienas pirms un divas dienas pēc šīs Mēness fāzes). Izmēģinot praksē, jāatzīst, ka tik dzeltens un aromātisks nav nevienā citā reizē.

Kvalitāte ļoti atkarīga arī no izejvielas – nesālīta saldkrējuma sviesta. Diemžēl nav iespējams ieteikt konkrēta ražotāja produktu, jo katrai tā partijai ir atšķirīga kvalitāte. Ļoti uzskatāmi to var redzēt, gatavojot regulāri, jo sviests uzvedas dažādi. Reizēm ir daudz piemaisījuma daļiņu, kas gausi peld katla vidū un negrib atdalīties, bet citreiz caurspīdīgu var izvārīt ļoti īsā laikā. Svarīgi arī, vai sviests ir svaigs vai tam ir derīguma termiņa beigas.

Uz ļoti mazas uguns

Sviestam jābūt nesālītam un bez piedevām. Katliņš, kam ir biezs dibens, rūpīgi jāizslauka – ja būs palicis nedaudz ūdens, gī sprakšķēs un šļakstīsies ārā.

Vispirms uz vidēji stipras uguns izkausē sviestu. Nekādā gadījumā to nedrīkst darīt strauji, jo sviests ātri piedeg. Vāku katlam neliek! Kad virspusē parādās baltas putas, kā redzams fotoattēlā, liesma jāpadara pēc iespējas mazāka. Elektriskajām plītīm tas ir pirmais režīms, gāzes plītīm – tik maza liesmiņa, lai nenodziest, malkas plītij – uz pašas virsmas malas. Temperatūra ir pats galvenais karsēšanas procesā, jo, ja uguns būs par stipru, kvalitatīvu gī neizdosies pagatavot.

Baltās putas uzmanīgi ik pa laikam ar platu karoti jānosmeļ, citādi nevar redzēt, kas katlā notiek, un var palaist garām brīdi, kad karsēšana jāpārtrauc.

Nav ieteicams karsēšanas laikā sviestu maisīt. Gī pamazām veidojas par caurspīdīgu substanci, bet viducī vēl peld balti piena olbaltumvielu kunkuļi. Ar tiem nekas nav jādara, vien pacietīgi jākarsē tālāk. Šīs vielas pašas uzpeldēs augšā, kad būs gana ilgi karsētas.

Tikai caurspīdīgs gī ir gatavots pareizi. Kausētajam sviestam jābūt zeltainam un dzidram, lai var saskatīt katla dibenu. Gī ir līdzīgs tikko izsviestam medum, koši dzeltenā krāsā un it kā vizuļo. Ļoti būtiski ir nepalaist garām šo mirkli. Ja gī pārkarsē, tas kļūst tumšāks un iegūst asu smaržu, jo mazās piena daļiņas katla apakšā piedeg un sabojā produktu. Ja karsē mazliet ilgāk, iegūst izteiktāku riekstu smaržu un garšu, bet produkts vairs nav tik veselīgs kā pareizi gatavots kausētais sviests.

Ja gadījies nopirkt nekvalitatīvu sviestu un vārot ir redzams, ka neizdosies sagaidīt, līdz visas piena daļiņas uzpeldēs augšā, sviestu var mazliet atdzesēt un izkāst caur vairākkārt salocītu marlīti. Tas nebūs tik kvalitatīvs un gards, bet vismaz nebūs velti iztērēti līdzekļi.

Pēc pagatavošanas

Tikai uzreiz pēc pagatavošanas gī ir šķidrs. Tagad, aukstajā laikā, tas veidojas graudaini šķidrs, ja stāv virtuvē slēgtā traukā, bet ledusskapī kļūst ciets (daudz cietāks par sviestu). Pēc pieredzes jāsaka: ja paredzēts glabāt ledusskapī, sviestu neliek stikla burkā, jo, ņemot gī ar metāla karoti cepšanai, stikla burka var ieplaisāt. Vasarā gī visu uzglabāšanas laiku ir šķidrs, bet nav dzidrs.

Ja burciņas vidū parādās pārslas, tas liecina, ka vai nu bijis nekvalitatīvs sviests, vai karsēts pārāk mazu laiku, tāpēc palikuši piena olbaltumvielu piemaisījumi.

Uzziņa

Gī radies saulainajā Indijā (ghee tulkojumā no sanskrita nozīmē – tas, ko vajadzētu uzņemt regulāri), kur to plaši lieto gan praktisku apsvērumu dēļ, jo kausētais sviests atšķirībā no parasta sviesta siltumā nebojājas (tajā nav piena daļiņu, kas var sasmakt), gan tāpēc, ka gī palīdz visās orgānu sistēmās saglabāt veselības līdzsvaru.

Ir divu veidu gī: usli gī un augu gī. Pirmo var nopirkt lielveikalos kā kausēto jeb zelta sviestu, bet otro pārdod specifiskos Indijas garšvielu veikalos. To parasti gatavo no dažādām vērtīgām augu, piemēram, kokosriekstu, palmu, kokvilnas, rapšu, un citām eļļām.

Svarīgi

Pareizi sagatavotu gī istabas temperatūrā var uzglabāt vairākus mēnešus, bet, ja ir nekvalitatīvs sviests un netiek precīzi ievērota receptūra, produkts var bojāties ātrāk. Arheologi Indijā ir atraduši 300 gadu senas mucas, kurās saglabājies svaigs gī, kas šķiet tikko vārīts.

Padomi

Kausējot sviestu, iegūstamā gī daudzums samazinās par 15–20% no masas. No kilograma sviesta var iegūt vidēji 800 gramu gī.

Karsēšanas laiks atšķiras atkarībā no sviesta daudzuma. Kilograms sviesta jāvāra vidēji stundu, 2,5 kilogrami – trīs stundas, bet viena sviesta paciņa – tikai aptuveni 15 minūtes.

Kausētā sviesta cena veikalos ir divreiz augstāka, nekā tas izmaksā saimniecēm, kas gī mājās gatavo pašas.