Kā pareizi uzglabāt nebaltai dienai iekrātās produktu rezerves

Izvēloties šo ceļu, ir jāievēro produktu uzglabāšanas nosacījumi un jāseko līdzi iegādāto "stratēģisko rezervju" derīguma termiņiem. Kādi tad ir galvenie pārtikas krājumu uzglabāšanas likumi?

Šis produkts, nezaudējot garšas īpašības, var tikt uzglabāts aptuveni astoņus gadus. Protams, ievērojot zināmus nosacījumus. Ja tev ir sauss pieliekamais un gadās, ka bieži vien tikai gatavojot rīta kafiju, pamani, ka cukurtrauks jau atkal ir tukšs, risinājums būs vairāku lielu cukura iepakojumu iegāde. Šādu krājumu pietiks ilgam laikam.

Vislabāk cukuru uzglabāt hermētiskos celofāna maisos, kuru tilpums nepārsniedz piecus kilogramus – tie, salīdzinājumā ar 50 kilogramīgajiem maisiem, ir vieglāk pārvietojami, turklāt pēc atvēršanas tiek ātrāk izlietoti, tādējādi izslēdzot risku, ka cukurs var piesūkties ar mitrumu vai nevēlamiem aromātiem.

Raugies, lai maiss pēc atvēršanas būtu vienkārši aiztaisāms un uzglabā cukuru labi vēdināmā, sausā, vēsā vietā. Nelieto cukura uzglabāšanai mitruma caurlaidīgus auduma maisus un neturi cukura maisus uz grīdas, bet plauktos vai kaut uz neliela paaugstinājuma.

Ja jūsu ģimenē ir cieņā makaroni un citi pastas izstrādājumi, arī tos var iegādāties vairumā. Pasta ir vienkārši uzglabājama: sausa un tumša vieta būs gana laba gan aizvērtiem, gan vaļējiem pastas iepakojumiem. Jo telpā, kur tiek uzglabāta pasta, gaiss sausāks, jo ilgāk tie saglabās savu struktūru un garšas īpašības. Atvērtu iepakojumu labāk pārbērt hermētiski aizvākojamā plastmasas kārbā vai aizvākojamā stikla burkā.

Ja pastu uzglabā atbilstoši nosacījumiem, tā nezaudēs garšu aptuveni 3 gadus. Šo mazprasīgo produktu var uzglabāt arī neapkurināmās telpās, tikai ieteicams izvairīties no straujām temperatūras svārstībām. Ņem vērā, ka pastai ar dažādām dabīgām piedevām būs mazāks uzglabāšanas termiņš. Piemēram, makaroni, kuru sastāvā ir saulē kaltēti tomāti, var tikt uzglabāti ne ilgāk kā pusgadu.

Ja tev patīk bieži cept maizi, pīrādziņus un bulciņas, tad ir vērts turēt "pa ķērienam" miltu rezerves. Kaut milti skaitās ilgi uzglabājams produkts, tuvojoties derīguma termiņa beigām (kas ir aptuveni 12 mēneši), ir ieteicams pārbaudīt miltu garšas īpašības, tādēļ ideālā gadījumā miltu krājumus būtu ieteicams atjaunot reizi pusgadā.

Miltu uzglabāšanai ideāli piemērotas ir sausas telpas, kur gaisa temperatūra ir tuvu nulles atzīmei. Laiku pa laikam jāpārbauda, vai krājumos nav iemitinājušās pārtikas kodes – tieši šī iemesla dēļ lielie iepakojumi nav īsti piemēroti miltu uzglabāšanai mājas apstākļos.

Tāpat kā cukuru, arī miltus vēlams uzglabāt maisos, kuru tilpums nav lielāks par pieciem kilogramiem. Ideāls miltu maisu materiāls ir lins. Pirms piepildi linu maisu ar miltiem, izmērcē to stipras konsistences sālsūdenī un kārtīgi izžāvē – šādi tu nodrošināsies pret nevēlamajiem kaitēkļiem.

Nez kāpēc pastāv maldīgs uzskats, ka riekstus var vismaz gadu droši glabāt istabas temperatūrā, iebērtus vienkāršā papīra maisiņā. Izrādās, ka pat sausā pieliekamajā, optimālā temperatūrā, rieksti var tikt uzglabāti ne ilgāk kā pusotru mēnesi. Toties ledusskapī riekstus vari droši uzglabāt pat 6-8 mēnešus, bet saldētavā – pat gadu.

Lobītus riekstu kodolus vislabāk pirms likšanas ledusskapī ieber hermētiski aizvākojamā trauciņā vai stikla burkā. Lai iegūtu pārliecību, ka riekstu uzglabāšanai paredzētā stikla tara ir pilnīgi tīra un sausa, vari to pirms lietošanas sterilizēt, gluži kā burkas, kurās pildi ziemas krājumiem paredzētos konservus.

Stikla tarā iepildītu eļļu, tumšā, vēsā vietā vari uzglabāt aptuveni divus gadus. Tādēļ droši vari veidot šī produkta uzkrājumus.

Svarīgi, lai eļļai nepiekļūtu tieša saules gaisma un temperatūra telpā turētos 5-20 grādu robežās. Nekādā gadījumā neuzglabā eļļu ledusskapī – jau temperatūrai nokrītot līdz 7 grādiem, eļļa sāk kristalizēties un zaudē savas vērtīgās īpašības. Vienīgā eļļa, ko drīkst turēt ledusskapī, ir lineļļa.

Arī uzglabājot eļļu radiatoru vai citu siltuma avotu tuvumā, tā ātri zaudēs labās garšas īpašības un vērtīgo E vitamīnu. Ja eļļas pudelei pievienosi šķipsnu sāls un pāris izkaltētas pupiņas, tas paildzinās tās uzglabāšanas termiņu.

Lielāko daļu garšvielu var uzglabāt aptuveni divus gadus. Pēc šī termiņa tās, kaut nebūs bojātas, tomēr būs zaudējušas lielu daļu garšas un aromāta. Garšvielu uzglabāšanai ieteicams izmantot aizvākojamus trauciņus, kurus jānovieto sausā vietā, izvairoties no tiešiem saules stariem.

Tu vari vienkārši pārbaudīt, vai garšvielas nav zaudējušas savas īpašības, paberzējot tās starp pirkstiem un pasmaržojot. Ja aromāts ir ļoti vājš vai pilnīgi izzudis, pareizāk būs garšvielas izmest atkritumos. Plīts vai citu siltuma avotu tuvums nenāks par labu garšvielu aromātam.

Lai izvairītos no kukaiņiem, garšvielu burciņās ievieto nelielus lauru lapu vai kaltētu aso piparu gabaliņus.

Pieņemts uzskatīt, ka etiķi nav ieteicams uzglabāt ilgāk kā divus gadus, tad tas paliekot duļķains, mainot krāsu un pat kļūstot kaitīgs. Izrādās, etiķi var glabāt teju bezgalīgi ilgi. Pat, ja tā krāsa ir nedaudz mainījusies, etiķis tādēļ nezaudē savas īpašības un nekļūst indīgs. Pat nosēdumi un duļķes nav rādītājs, ka produkts vairs nav lietojams.

Etiķi ieteicams uzglabāt stiklā pudelē, novietotu tumšā, vēsā vietā – tad to varēsi lietot tik ilgi, kamēr pudele būs tukša. Ledusskapis gan nav etiķim piemērota vieta, labāk novieto to virtuves skapja plauktiņā vai pieliekamajā.

Ja gadās nopirkt etiķi plastmasas iepakojumā, labāk uzreiz pārlej to hermētiski aizvākojamā stikla tarā. Arī trauki ar metālisku pārklājumu nebūs piemēroti etiķim, jo tie, saskaroties ar skābu vidi, oksidējas un maina produkta īpašības.

Pastāv mīts, ka sālim esot noteikts glabāšanas termiņš. Šis uzskats ir maldīgs – sāls var gaidīt savu "zvaigžņu stundu" mūžīgi. Protams, ja vien to glabāsi sausā vietā un istabas temperatūrā. Mitrumā uzglabāts sāls var zaudēt savu irdeno struktūru, sacietējot lielos gabalos. Tas gan nenozīmē, ka sāls vairs nav izmantojams – sacietējušu sāli būs grūtāk dozēt un pievienot ēdienam, bet citādi tam nav nekādas vainas.

Sāls uzglabāšanai vislabāk izmantot aizvākojamu stikla burciņu. Ja virtuvē ir paaugstināts gaisa mitrums, ievieto sālstraukā šķipsnu rīsu graudu – tie lieliski uzsūks mitrumu un novērsīs sāls sacietēšanu.

Graudaugi ir produkts, kas ir daudzu pieliekamo krājumos – tos var glabāt no pusgada līdz gadam. Parasti graudaugi tiek uzglabāti istabas temperatūrā, sausā telpā, piemēram, virtuves skapītī vai pieliekamā kambara plauktā. Reti kurš zina, ka graudaugus var glabāt arī ledusskapī – šis paņēmiens ne vien nepasliktinās produktu garšas īpašības, bet pat paildzinās derīguma termiņu.

Piemēram, brūnos rīsus ieteicams uzglabāt ne ilgāk kā gadu, bet ledusskapī tos droši vari uzglabāt pat 6 mēnešus ilgāk.

Putraimu glabāšanas ilgums ir 4 mēneši – derīguma termiņa beigās tie mēdz kļūt bezgaršīgi. Kaut auzu pārslas un musli maisījumus daudzi uzglabā gadiem ilgi, arī šos produktus ir ieteicams izlietot pēc iespējas ātrāk. Auzu pārslu ieteicamais uzglabāšanas termiņš ir 5 mēneši. Griķus vari uzglabāt ne ilgāk kā pusotru gadu – tad tie zaudē savas garšas īpašības un aromātu.

Mājās gatavotus konservus būtu ieteicams izlietot gada laikā. Tā kā to gatavošanai izmanto tikai dabīgas sastāvdaļas, būtu naivi cerēt, ka arī pēc pieciem gadiem tavi marinētie gurķīši un sautētā cūkgaļa būs tikpat gardi un veselībai draudzīgi, kā tikko gatavoti.

Rūpnieciski ražoto konservu derīguma termiņš gan ir ilgāks. Piemēram, liellopa gaļas konservus vari uzglabāt pat 2-3 gadus. Starp citu, uz iepakojuma noradītais derīguma termiņš nenozīmē, ka pēc konkrētā datuma beigām produkts vairs nebūs lietojams, tas tikai norāda laiku, kad bundža var būt cietusi no korozijas. Veikalā iegādātos dārzeņu konservu vidējais uzglabāšanas termiņš ir 3 gadi.

Tumša, sausa telpa, kuras temperatūra nepārsniedz 4-10 grādus, ir ideāli piemērota konservu uzglabāšanai mājas apstākļos.