Siermeistara padomi: Kā izvēlēties sieru un uzglabāt to?

Plašajā sieru klāstā var apmaldīties, ja sāk piedomāt pie tā, kā tos iedala. Nepietiek jau ar to vien, ka ir četru dažādu pienu sieri – govs, aitas, kazas un bifeļa, tie vēl atšķiras pēc nogatavinātības, caurumu formas un citām pazīmēm. Kādām, uzzini tālāk!

Siera raksturīgās īpašības – garšu, krāsu, smaržu, konsistenci – nosaka piens, kā arī citas piedevas, kuras pievieno ražošanas procesā. Sieru var ražot no govs, kazas, bifeļa vai aitas piena – tie ir populārākie piena veidi. Puscietos sierus galvenokārt ražo no govs piena. Svaigos sierus lielākoties gatavo no kazas piena, jo tam ir krēmīga konsistence. Šajā sieru kategorijā ir arī izņēmumi – svaigā siera Sniega bumbas, piemēram, ražotas no govs piena. Plaši pazīstamo Mozzarella izsenis gatavo no bifeļa piena, taču patlaban veikalos pieejams arī siers, kas ražots no govs piena.

Sierus pēc cietības var iedalīt piecās kategorijās: mīkstie, pusmīkstie, puscietie, cietie sieri, kā arī pavisam cietie sieri. Jo lielāks ir mitrums sausnā, jo siers ir mīkstāks.

Bieži vien cilvēki brīnās, kādēļ ciets siers ir dārgāks par puscietu vai negatavinātu sieru. Cietos sierus ražo salīdzinoši ilgi – sākot no sešiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Tā ražošanā ir izmantoti lieli finansiālie resursi – ieguldīts pamatīgs darbs un laiks.

Ir divu veidu iedalījums – pirmie ir sieri, kas netiek gatavināti, tāpēc ir baudāmi jau dažu dienu laikā pēc ražošanas. Otrie ir sieri, kam nepieciešami daži mēneši vai pat gads, lai izveidotos spēcīga un pilnīga garšu buķete.

Nenogatavinātie jeb svaigie sieri parasti ir mīkstas vai puscietas konsistences. Ja tiem nav pievienoti konservanti, to derīguma termiņš ir daudz īsāks (nekā nogatavinātiem sieriem), tādēļ tie jānoēd dažu dienu laikā pēc to iegādes. Nogatavināti sieri lielākoties ir puscieti vai cieti. Tiem nogatavināšanās laikā izveidojas izteikta un piesātināta garša.

Šis iedalījums gan attiecas tikai uz nogatavinātiem sieriem, kuriem ir "acis". Pēc siera caurumiem tad arī ļoti labi var noteikt siera kvalitāti. Vienīgais, kas jāievēro – katram sieram tā caurumi ir atšķirīgi. Piemēram, Krievijas jeb Tilsiter tipa sieriem caurumi ir mazi un neregulāras formas.

Holandes jeb Gouda un Edam sieriem caurumi ir reti, bet izteikti apaļas formas. Šveices tipa sieriem caurumi ir izteikti lieli un apaļi. Siermeistars norāda, ka augstas kvalitātes siera "acīm" ir "jāspīd" – iekšpuse ir tik gluda, ka redzams neliels gaismas atstarojums no "acs" iekšpuses virsmas. Ja caurumi ir neizteiksmīgi vai to nav, tas var nozīmēt to, ka siers nav pietiekami nogatavinājies vai tam ir kāda cita kvalitātes problēma. Taču ir arī pāris izņēmumi – Čedara un Comte sieriem caurumu nav vispār.

Izvēlies īsto temperatūru! Tā kā siers ir svaigs produkts, noteikti to vajadzētu glabāt īpašā temperatūras režīmā – no +2^oC līdz +6^oC. Pārāk zema temperatūra var padarīt sieru bezgaršīgu, pārāk augsta – izraisīt tā bojāšanos.

Uzglabā ne ilgāk par nedēļu! Siers zaudē garšu un mitruma daudzumu saskarsmē ar gaisu. Optimālais lietošanas ilgums no iepakojuma atvēršanas brīža ir septiņas dienas. Šajā laikā produkts saglabā savas unikālās garšas kvalitātes.

Nenovieto pie citiem produktiem! Siers ātri uzsūc citas garšas un smaržas. Lai siers būtu tikpat gards arī tā nākamajā lietošanas reizē, to vajadzētu rūpīgi ietīt, piemēram, sviestpapīrā, kas ļauj sieram elpot un tajā pašā laikā pasargā no ātras sažūšanas. Ja sieru plānots apēst pāris dienu laikā, var izmantot arī pārtikas plēvi. Ilgstoši gan tajā produktu glabāt nebūtu ieteicams, jo var veidoties mitrums, kas izraisa siera pūšanu.