Soli pa solim: izcili gards stroganovs pēc klasiskās receptes

Pastāv dažādas versijas, kā radies šis ēdiens, taču ēdienu vēsturnieki un pētnieki iztirzājuši, ka stroganova vārds saistāms ar grāfu Pāvelu Aleksandroviču Stroganovu. Jaunekļa ģimene, kas visciešākajā nozīmē saistīta ar Stroganovu pili Sanktpēterburgā, bijusi viena no pazīstamākajām 18. gadsimta Krievijā. Mēļo, ka liellopa gaļas ēdiens gatavots tieši šīs ģimenes virtuvē, kur to prasmīgi meistarojis kāds franču šefpavārs, norādīts grāmatā "A Taste of Russia: A Cookbook of Russian Hospitality". Princips pavisam vienkāršs – sinepju mērcē sutinātai liellopa gaļai tika pievienots "tik krieviskais" skābais krējums (šeit varētu protestēt, ka latviskākas lietas par skābo krējumu nav), un stroganovs bija dzimis.

Pirmo atzinību befstroganovs saņēma tālajā 1891. gadā Francijā, pavāru konkursā "L'Art Culinaire", norādīts "Food Timeline". Pirmo reizi stroganova recepte tika publicēta 1887. gada pavārgrāmatā "Dāvana jaunajai mājsaimniecei", ko sarakstījusi Jeļena Molokhoveta. Jāpiebilst, ka oriģinālajās receptēs nav mūsdienīgās piedevas – tomātu mērce vai kečups.

Vēsturi metot pie malas, laiks iemācīties gatavot labāko stroganovu!

Kā jau nosaukums pasaka priekšā, stroganova gatavošanai pārsvarā tiek izmantota liellopa gaļa – filejas daļa. Tomēr bieži vien sastopamas arī receptes, kur klasiskais pamats aizstāts ar aknām, liellopa malto gaļu un pat vistas vai kāda cita lopiņa gaļu. Lai nu kā, īstenā stroganovā vienmēr būs liellopa filejas gabaliņi.

Tos sagatavo pavisam vienkārši – ņem prāvu filejas gabalu (ne vairāk par kilogramu uz četriem ēdājiem) un sagriež ne pārāk biezās šķēlēs. Tad, lai gaļa nebūtu pārāk sīksta un ir viegli sakožama, liellopa gaļas šķēles izdauza ar gaļas āmuriņu (pavisam nedaudz). Bet pēc tam gaļu sagriež smalkās strēmelītēs – ne biezākas par diviem centimetriem un apmēram piecus centimetrus garas. Kad gaļa sagriezta, to apkaisa ar mazliet garšvielām, piemēram, pipariem. Un ļauj pastāvēt, kamēr ķeras klāt pie nākamā gatavošanas soļa.

Kad gaļa sagatavota, laiks ķerties pie pamatmērces gatavošanas. Visvienkāršākajā variantā būs vajadzīgs sviests, sīpols, mazliet miltu, sinepes, ļoti labs liellopa buljons un jau pieminētais skābais krējums. Vispirms nelielā pannā izkausē pāris ēdamkarotes sviesta un apcep tajā ļoti smalki sagrieztu sīpolu, lai tas kļūtu caurspīdīgs. Tad šajā pašā pannā saber strēmelītēs sagrieztos gaļas gabaliņus un strauji apcep uz lielas liesmas. To dara dažas minūtes, lai gaļa būtu gatava. Pēc garšas pievieno arī sāli un piparus.

Pēc tam sagatavo miltu mērci. Citā pannā izkausē vēl pāris karotes sviesta un iemaisa tajā divas ēdamkarotes miltu un kādu tējkaroti sinepju. To dara, sparīgi maisot, lai neveidotos miltu kunkuļi. Kad tas paveikts, pakāpeniski pielej liellopa buljonu (apmēram krūzi), un maisot karsē, līdz izveidojusies bieza mērce. Kad mērce gatava, tajā iemaisa krietnu devu, kādu puskrūzi skābā krējuma un pievieno pāris lauru lapas, sāli un piparus.

Un nu pēdējais solis – visa sajaukšana. Miltu un skābā krējuma mērci pārlej apceptajiem gaļas gabaliņiem. Visu kārtīgi apmaisa un pasutina pāris minūtes. Taču nevāra! Gaļai jābūt mīkstai un aromātiskai. Kad stroganovs gatavs, tam pievieno mazliet svaigu pētersīļu.

Protams, stroganovam ir dažādas variācijas. Tomēr "Tasty" iesaka tam pievienot arī saujiņu sēņu. Tad maltīte būs vēl jo gardāka. Tradicionāli stroganovu pasniedz ar kartupeļiem, bet tas tikpat labi garšos ar rīsiem un makaroniem.

Lūk, vēl piecas recepšu variācijas par stroganova tēmu. Lai labi garšo!