čebureki
Foto: Shutterstock
Kad, iekožoties čebureka kraukšķīgi zeltainajā mīklas garoziņā, nonāc līdz sulīgam, aromātiskām garšvielām un zaļumiem bagātam gaļas pildījumam, šķiet, katrs kumoss tā vien kūst uz mēles. Tādēļ nav brīnums, ka bieži vien pie labākajām čebureku tirgotavām nākas stāvēt garās rindās, lai tiktu pie kārotā garduma. Čebureki jau izsenis ir dažnedažādām leģendām apvīti, to pildījuma lieliskās garšas īpašības piedēvējot gan ragainiem, gan nagainiem, gan ņaudošiem un rejošiem dzīvnieku valsts pārstāvjiem. Ņemot vērā, ka katrā jokā ir daļa taisnības, nenāks par ļaunu iemācīties pagatavot čeburekus savā virtuvē, jo tas ir vienīgais simtsprocentīgi drošais kvalitātes garants.

Čebureks, kas tulkojumā no krimas tatāru valodas nozīmē "jēls pīrādziņš", ir viens no interesantākajiem slāvu virtuves ēdieniem, kas aizgūts no tjurku-mongoļu tautām, bet mūsdienās ir ļoti iecienīts arī Kaukāzā, Turcijā un daudzviet citur pasaulē. Un nav nekāds brīnums, jo čebureki ir vienkārši pagatavojami, bet rezultāts – izcili gards.

Leģenda vēsta, ka ar gaļu pildītie čebureki ir zināmi jau kopš Mongolijas impērijas pirmā lielā hana laikiem, kad šo sātīgo jēra gaļas ēdienu kādā no karagājiena kārtējām apmetnes vietām esot sākuši gatavot izsalkušie kareivji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!