Čebureks, kas tulkojumā no krimas tatāru valodas nozīmē "jēls pīrādziņš", ir viens no interesantākajiem slāvu virtuves ēdieniem, kas aizgūts no tjurku-mongoļu tautām, bet mūsdienās ir ļoti iecienīts arī Kaukāzā, Turcijā un daudzviet citur pasaulē. Un nav nekāds brīnums, jo čebureki ir vienkārši pagatavojami, bet rezultāts – izcili gards.
Leģenda vēsta, ka ar gaļu pildītie čebureki ir zināmi jau kopš Mongolijas impērijas pirmā lielā hana laikiem, kad šo sātīgo jēra gaļas ēdienu kādā no karagājiena kārtējām apmetnes vietām esot sākuši gatavot izsalkušie kareivji.
Mūsdienās čeburekiem ir daudz dažādu variāciju. Atšķiras ne vien to mīkla, kurai dažādās versijās, lai iegūtu īpašu kraukšķīgumu, tiek pievienots pat alus un degvīns, bet arī pildījums, kam var izmantot gan dažāda veida gaļas, gan veģetāros pildījumus. Iedvesmojoties no portāliem "Aif", "Kitchenmag" un "Volshebnaya-eda", atklāsim tev čebureku gatavošanas noslēpumus.
Mīklas gatavošanas knifi
Čeburekus gatavo no bezrauga mīklas, kuras sastāvā lielākoties ir milti, ūdens, eļļa un sāls. Viena no lietām, kas jāievēro, gatavojot mīklu – tai ir jābūt spīdīgai un tā nedrīkst lipt pie rokām.
Gatavojot mīklu uz ūdens bāzes, miltiem jāpievieno verdošs vai ļoti karsts ūdens – silts ūdens nederēs. Var izmantot arī uzsildītu gāzētu minerālūdeni. Ūdens jāpievieno pakāpeniski un mīkla nepārtraukti jāmaisa, līdz tā kļūst viendabīga, bez redzamiem mīklas kunkulīšiem. Lai mīklā veidotos patīkami čagani burbulīši, tai mēdz pievienot mazliet stiprā alkohola, bet ir arī receptes, kas paredz čebureku mīklas gatavošanu uz alus vai kefīra bāzes.
Pirms mīklas veltnēšanas ļauj tai vismaz stundu "atpūsties", pārklājot mīklu ar pārtikas plēvi.
Mīklas receptes izvēle lai paliek tavā ziņā, bet ņem vērā, ka sagatavotā mīkla jāizrullē plāna jo plāna – ne biezāka kā 2 mm, jo tieši šis faktors lielā mērā noteiks čebureku izdošanos. Šī eļļā vārītā pīrāga burvība slēpjās tā kraukškīgajā garoziņā un aiz tās noslēptajā plānajā mīklas kārtiņā, kas apetītlīgi piesūkusies ar aromātisko gaļas buljonu. Ja tu paslinkosi, rullējot mīklu, un garoziņa būs pārlieku bieza vai pārcentīsies un gaļas pildījuma pārlieku daudz, visa čebureka burvība būs vējā.
No izrullētās mīklas ar bļodiņu izspiež apļus, ar aprēķinu, lai gatavais čebureks būtu nedaudz lielāks par plaukstu, un katra apļa vidū liek aptuveni 2-3 tējkarotes pildījuma, mīklu aizloka, izveidojot pusmēness formu, un mīklas savienojuma vietā maliņas rūpīgi saspiež ar dakšiņu, lai čebureks būtu noslēgts.
Gatavojot mīklu pildīšanai, vari rīkoties arī pēc šādas shēmas: pirms rullēšanas no mīklas veido "desiņu", ko jāsadala aptuveni tenisa bumbiņas lieluma gabalos, katru izrullējot apaļas pankūciņas formā.
Padomi izcilam gaļas pildījumam
Klasiskā variantā čebureku pildījumam izmanto jēra malto gaļu, kam pievienoti kapāti sīpoli, malti pipari, romiešu ķimenes, sāls un kapāti zaļumi (kinza, pētersīļi).
Pildījumam vari izmantot liellopa, cūkas un pat vistas gaļu, kā arī vai pagatavot ar kartupeļiem, sēnēm vai sieru pildītus čeburekus. Arī par pildījuma sagatavošanas veidu īstas vienprātības nav – vieni uzskata, ka pildījums jāsagatavo vien mirkli pirms čebureku cepšanas, citi uzstāj, ka pildījums jāsagatavo jau dienu iepriekš un uz nakti jāatstāj ledusskapī, lai tas pa šo laiku iemarinētos. Iesakām izmēģināt abus variantus, lai noskaidrotu, kurš tev šķiet tīkamāks.
Ja pildījumu tomēr nolemsi uz nakti atstāt ledusskapī, pārklāj bļodu ar pārtikas plēvi, lai pildījums neapkalstu un atceries to izņemt no ledusskapja vismaz pāris stundas pirms čebureku gatavošanas, lai tas pa šo laiku sasiltu līdz istabas temperatūrai.
Ja vēlies, lai maltās gaļas pildījums ir īpaši sulīgs un gards, izmanto vairāku veidu gaļu. Piemēram, tīra cūkgaļa vai jēra gaļa ir pārāk trekna, no liellopu gaļas gatavotais pildījums būs pārāk sīksts un sauss, bet maltai vistas gaļai nepiemīt pildījumam nepieciešamais vijīgums. Sajaucot šos gaļas veidus dažādās proporcijās, iegūsi vēlamo rezultātu.
Čebureku pildījumam paredzēto malto gaļu divas reizes pārmal ar gaļas maļamo mašīnu, jo tad masa būs viendabīgāka. Ir speciālisti, kas uzskata, ka gaļas pildījums būs īpaši sulīgs, ja gaļa tiks sīki sakapāta. Īsti profiņi to paveic, zibenīgā ātrumā rīkojoties ar diviem asi uztrītiem nažiem. Iesācējiem mēs noteikti neiesakām izmantot šādu paņēmienu – līdzīgu efektu panāksi, darāmo darbiņu uzticot jaudīgam virtuves kombainam.
Gaļai pievieno sīki sakapātus sīpolus sāli, piparus un samaisi. Zinātāji iesaka kilogramam gaļas pievienot nedaudz kefīra vai piena un vismaz 2–3 palielus rīvētus vai maltus sīpolus (ir pat receptes, kurās ieteikts pildījumā izmantot tikpat daudz sīpolu, cik gaļas), bet, ja sīpoli tev neiet pie dūšas, vari izmantot mazāku daudzumu.
Ja vēlies, lai pildījums ir pikantāks, vari pievienot pāris caur ķiplokspiedi izspiestas ķiploka daiviņas. Īpaši asu ēdienu cienītāji var izmantot arī smalki sakapātu čili piparu. Arī sausie garšaugi vai kapāti zaļumi noteikti būtu ieteicami kā piedeva pildījumam. Čeburekiem īpaši autentisku garšu piešķirs sīki sakapāts koriandrs, ko vari dažādās proporcijās sajaukt ar pētersīļiem, baziliku vai piparmētru. Ja šķiet, ka pildījums ir pārāk sauss, pievieno tam nedaudz buljona, sviestu vai skābo krējumu.
Ņem vērā, ka čebureku pildījumam ir pēc garšas jābūt nedaudz pārsālītam, tad gatavie izstrādājumi nebūs bezgaršīgi un pliekani.
Nepārcenties ar pildījumu – uz vienu čebureku, kas pēc izmēra nedaudz lielāks par plaukstu, jāparedz ne vairāk kā 2–3 tējkarotes pildījuma, jo pretējā gadījumā čebureku mīklas garoziņa neizcepsies kraukšķīga.
Pareiza čebureku cepšanas tehnika
Pirms čebureku vārīšanas eļļā, rūpīgi pārbaudi, vai mīklas savienojuma vietās nav palikušas plaisiņas, jo tādā gadījuma gaļas buljons, saskaroties ar cepšanai izmantoto eļļu, sabojājot tās kvalitāti un arī čebureku izskatu.
Noslauki liekos miltus, pirms čeburekus liec eļļā, jo sadegušie milti eļļai piešķirs rūgtenu piegaršu.
Čebureku cepšanai eļļu nedrīkst žēlot, tādēļ izvēlies dziļu pannu vai vidēja diametra katliņu ar biezu dibenu.
Izvēlies kādu no eļļām, kas speciāli paredzēta karsēšanai augstā temperatūrā, piemēram, rapšu, kukurūzas vai nerafinētu saulespuķu eļļu.
Kā pārbaudīt eļļas temperatūru? Ja, iemetot tajā nelielu maizes vai čebureku mīklas gabaliņu, apkārt mīklai parādās burbulīši un mīkla sāk iegūt zeltainu toni, eļļa ir gatava cepšanai. Ja ap mīklas gabaliņu nevirmo burbulīši un tas kļūst bāls, eļļa jāturpina karsēt, jo, ieliekot čeburekus nepietiekoši uzkarsētā eļļā, tie nekļūs zeltaini, bet lēnām piesūksies ar eļļu un viss darbs būs vējā,.
Čeburekus vāra, pa nelielām porcijām (1-3 gabali) liekot tos karstā eļļā uz aptuveni piecām minūtēm. Lai čebureki pagatavotos vienmērīgi, tie cepšanas procesa vidū ir jāapgriež.
Pēc cepšanas noteikti notecini lieko eļļu, saliekot čeburekus uz papīra dvieļiem vai salvetēm izklāta šķīvja.
Čebureki ‘Ļena’ no Egila Zariņa pavārgrāmatas
Izdevumā "Slavenību pavārgrāmata 2" (izdevniecība "Jumava", 1999.), kas sastādīta pēc savulaik Egila Zariņa vadītā TV raidījuma "Mikslis" motīviem, uzgājām "Mikšļa" operatora Ilmāra Roķa ieteikto čebureku "Ļena" recepti.
Ilmārs Roķis: "Protams, pirmais jūsu jautājums, ko dzirdu: "Kāpēc šie čebureki nosaukti Ļenas vārdā?" Atbildu izsmeļoši – jo tos mūsu ģimenei iemācīja gatavot mūsu kaimiņiene, kura nāk no Ukrainas un kurai tieši šādu vārdu devuši vecāki. Šos čeburekus vislabāk gatavot kopā, nu, piemēram, ar ciemiņiem. Vīri ņemas ar to smago cepšanas un pannas "uzpasēšanas" darbu, ko savieno ar alus dzeršanu, bet dāmas sagatavo produktus, ko cept. Katrs aizņemts ar savu, neviens nesūdzas... Ja ēdienam savu enerģiju pievieno visi, sanāk garšīgāk."
Nepieciešamās sastāvdaļas mīklai:
- 1 ola;
- 1.5 glāzes alus;
- 1/2 glāze eļļas;
- Milti pēc nepieciešamības.
Pildījumam:
- 1 kg maltas liellopa gaļas;
- 2 sīpoli;
- 1/2 glāze piena;
- sāls pēc garšas;
- malti melnie pipari pēc garšas.
Dienu pirms plānotās cepšanas ņem gaļu, izmaļ vēlreiz, piemaļot klāt abus sīpolus. Pievieno pienu, sāli, piparus un visu izmīca, bļodu pārklāj un liek ledusskapī.
Nākamajā dienā gatavo mīklu. Bļodā iesit olu, pievieno alu, visu sakuļ. Kad masa viendabīga, tai pievieno eļļu un iekuļ.
Tad "uz aci" pakāpeniski pievieno miltus. Ar rokām mīca, līdz iegūta vijīga, viegli veidojama mīkla, kas nelīp pie rokām.
Gatavo mīklu uz darba virsmas savirpina garenā "desiņā", ko sadala mazākos gabaliņos. Ar mīklas rulli katru gabaliņu izrullē apļa formā kā plānu pankūku.
Katra mīklas apļa vienā pusē liek krietnu ēdamkaroti pildījuma, pildījumu ar dakšu nedaudz izplacina, mīklas apli pārloka uz pusēm, maliņas ar dakšu rūpīgi aizspiež, lai tās nevērtos vaļā.
Pannā dāsni uzkarsē eļļu, lai tā piepildītu pannu vismaz divu kopā saliktu pirkstu platumā.
Liek čeburekus pannā un apcep no abām pusēm zeltainus.
Liek uz šķīvja, kas izklāts ar papīra dvieli, lai notecinātu lieko eļļu.
Pasniedz karstus ar skābu krējumu, kečupu vai abiem kopā.
Lai labi garšo!