Soli pa solim: Kā pagatavot nepārspējami kraukšķīgus etiķotos kartupeļus  (11)

Ir pavāri un ir Pavāri, ir receptes un ir Receptes. Manuprāt, šī ēdiena izcilās garšas noslēpums ir faktā, ka tajā ir apvienojušās abas kvalitātes: Pavārs ir radījis Recepti. Un kāda tad ir mana loma? Es vienkārši to pamanīju starp daudziem tūkstošiem citu un piekoriģēju pēc savas gaumes.

Kādā tāltālā un nemīlīgi aukstā dienā es darīju to, ko vairums sieviešu, īsinot laiku, mēdz darīt, esot bērna kopšanas atvaļinājumā – skatījos televizoru. Kad, pārslēdzot kanālus, kadrā pavīdēja vienmēr smaidīgais Džeimijs (Olivers), mans īkšķis uz pults atviegloti atslāba, jo zināju, ka tuvāko pusstundu varēšu pavadīt patīkamā kompānijā, bet tad vēl nezināju, ka tā būs pusstunda ar īpašu pievienoto vērtību. Pēc neilga brīža, izdzirdot viena teikuma ietvaros vārdus "kartupeļi" un "etiķis", es saausījos un instinktīvi tvēru pēc viedtālruņa, lai pierakstītu gaidāmo recepti, un jāatzīst, ka tas bija viens no retajiem brīžiem manā dzīvē, kad, intuīcijas vadīta, impulsīva rīcība pilnībā attaisnojās.

Atceros, ka pirmā reize, kad saņēmos šādi pagatavot kartupeļus, bija meitas dzimšanas diena, un liels bija mans pārsteigums, kad, atgriežoties virtuvē, ko biju pametusi uz pāris minūtēm, lai atrastu piemērotu servējamo trauku nule kā pagatavotajiem tupeņiem, atklāju, ka servēšanas daļa šoreiz izpaliks – viesi bija omulīgi sastājušies ap kārdinoši smaržojošo cepešplāti un, ignorējot dakšiņas, kā arī jebkādas galda kultūras normas, skaļi (jo zeltainie gabaliņi tiešām skaļi kraukšķ!) kraukšķināja vienu kartupeli pēc otra, turklāt attapīgākie ēdāji aizdaram izmantoja dārzeņiem paredzētās jogurta un krējuma mērcītes. Man neatlika nekas cits, kā, uzklausot vienbalsīgas slavas dziesmas, mesties gatavot nākamo tupeņu porciju.

Pārējais jau ir vēsture. Bet nu, atmetot lieku sentimentu, labāk atroti piedurknes, lai no runām varētu ķerties pie darbiem un iemācītos pagatavot savas ģimenes jauno mīļāko recepti.

Lai viss nešķistu pārāk labi, lai būtu ticami, atklāšu, ka, kā jau visām labajām lietām, arī šai receptei ir savas ēnas puses – jārēķinās, ka no brīža, kad sāksi sagatavošanas darbus, līdz momentam, kad varēsi sniegties pēc zeltaina kartupelīša, paies vismaz divas stundas. Bet, steidzoties notikumiem pa priekšu, es uzņemšos apgalvot, ka, baudot kraukšķīgo gala rezultātu, tu sapratīsi, ka divas stundas bija tā vērtas, turklāt laikietilpīgākie pasākumi ir vārīšana un cepšana, kuru laikā varēsi skrollēt "feisbuka" jaunumu listi vai "iečekot" Instagram aktualitātes.

Netērējot laiku, uzskaitīšu, kas tev būs nepieciešams šīs receptes pagatavošanai:

Kartupeļus rūpīgi noberz ar birstīti vai švammi, liec katliņā, pārlej ar ūdeni un vāri. Lielāka izmēra kartupeļus pārgriez uz pusēm Kad ūdens sāk burbuļot, ļauj tupeņiem vārīties 7 minūtes, tad nolej ūdeni, liec katliņu ar kartupeļiem uz plīts un uz ļoti mazas liesmas, ik pa laikam uzmanīgi sakratot, tvaicē aptuveni trīs minūtes, līdz tie ir pilnīgi sausi.

Oriģinālajā Džeimija receptē tiek izmantoti mizoti kartupeļi, bet, tā kā vismaz pagaidām šādu variantu neesmu izmēģinājusi, neņemšos spriest par to, kā tas ietekmē gala rezultātu. Man, gan laika ekonomijas ziņā, gan no videi draudzīgākas bezpārpalikumu saimniekošanas viedokļa, prātīgāk šķiet izlaist kartupeļu mizošanu.

Sakarsē cepeškrāsni līdz 200 grādiem.

Pusgatavos kartupeļus ber uz plāts. Ja tava pieliekamā krājumos ir zosu tauki, Džeimijs iesaka izmantot tos, bet, tā kā manam pieliekamajam šāds produkts ir svešs, tad es pievienoju kartupeļiem 3-4 ēdamkarotes eļļas vai sviesta (cik sirdsapziņa ļauj), sāli, piparus un aptuveni ēdamkaroti cukura vai medus. Tad visu apmaisi un liec cepeškrāsnī uz pusstundu.

Cepšanas laiku izmanto, lai nomizotu un uz smalkās rīves sarīvētu ķiplokus, ko liec kādā nelielā bļodiņā un pārlej ar 5 ēdamkarotēm etiķa. Etiķa nīdēji var neuztraukties, jo par spīti tam, ka kartupeļiem jāpievieno šķietami ievērojams daudzums šī "jiftīgi" smaržojošā šķīduma, cepoties tas izgaro, atstājot tikai viegli nojaušamu skābumiņu un parūpējoties par tupeņu kraukšķīgumu.

Padoms: Laika ekonomijas nolūkos vari kartupeļus apvārīt un nosusināt jau dienu pirms ieplānotās ballītes, un ievietot ledusskapī, lai izmantotu gatavošanai nākamajā dienā.

Kartupeļus izņem no krāsns (uzmanies un, verot vaļā krāsns durvis, paej maliņā, lai neapsvilinātos ar tvaiku). Tad, izmantojot kartupeļu stampiņu, šķīvīti, lēzenu krūzi vai jebkādu citu šim nolūkam, tavuprāt, piemērotu priekšmetu, uzmanīgi saplacini katru cepto bumbuli.

Pārkaisi tos ar sāli. Vari, protams, izlaist šo soli, jo sāls, kā zināms, ir ārkārtīgi kaitīga, bet es, nespējot stāties pretī savai dumpīgajai dabai, kas liek pārkāpt vispārpieņemtās normas, pievienoju, jo man tā gluži vienkārši šķiet garšīgāk. Pārlej kartupeļus ar 4-5 ēdamkarotes eļļas vai uzliec uz katra pa sviesta piciņai. Jā, tu nepārklausījies, jau atkal jāpievieno taukvielas! Tad ar karotīti katru kartupelīti apslaki ar ķiploku-etiķa maisījumu, tā lai neviens nepaliktu apdalīts.

Šis ir brīdis, kad laiks piešķirt tupeņiem tevis izvēlēto garšaugu buķeti. Es visbiežāk izmantoju rozmarīnu, jo man patīk tā sildošais aromāts, kas piepilda māju. Bet vari, sekojot Džeimija Olivera padomam, eksperimentēt ar garšām, bagātinot šī ēdiena garšu ar:

Ja neviens no minētajiem piemēriem tevi neiedvesmo, nav liegts izmēģināt jebkādu, pat šķietami vistrakāko galvā ienākušo garšu salikumu, jo, kas zina, tas varbūt šo recepti padarīs vēl pilnīgāku.

Kad viss iepriekminētais paveikts, liec cepienu atpakaļ krāsnī un izdomā, kā pavadīsi nākamās 40 minūtes līdz brīdim, kad būs atkal jāvelk rokās virtuves cimdi – šoreiz, lai, fanfarām skanot, vilktu ārā no krāsns ilgi gaidīto gala rezultātu.

Šādi pagatavoti kartupeļi ir tik pašpietiekami, ka tos visprātīgāk būs baudīt ar kādu mērcīti. Es parasti tos pasniedzu ar bezpiedevu jogurta mērci, kam pievienoju šķipsnu sāls, nedaudz citrona vai laima sulas (kas nu ir mājās uz to brīdi), šķipsnu cukura un, protams, kapātus zaļumus vai rīvētu gurķi svaigumam. Ķiplokmīļi var jogurtu papildināt ar, caur ķiplokspiedi izspiestu, ķiploka daiviņu, bet tie, kuriem nepietiek ar kartupeļos jau esošajām kalorijām, jogurtu var aizstāt ar skābo krējumu. Vienvārdsakot, tagad, kad mana versija par Džeimija Olivera kartupeļu tēmu ir palaista tautās, tev atliek tikai piemērot to savu garšas kārpiņu prasībām.

Lai labi garšo! Un neaizmirsti komentāros padalīties ar savām atsauksmēm un ieteikumiem.