Gardākai avokado mērcītei: 10 nepiedodamas kļūdas gvakamoles gatavošanā

Vai zināji, ka pārāk daudz sastāvdaļu gvakamoli tikai sabojās? Un to, ka nav vērts izlīdzēties ar pusgataviem vai pārgataviem avokado augļiem? Lūk, 10 nepiedodamas kļūdas, no kurām izvairīties, lai tevis gatavotā gvakamole būtu izcila, iedvesmojoties no "Mashed" speciālistiem.

Gvakamolei piemēroti būs tikai un vienīgi gatavi avokado – tādi, kas nav pārlieku cieti, bet nav arī mīksti un jau sākuši brūnēt. Avokado mīkstumam ir jābūt skaisti zaļam, lai tāda būtu arī mērce. Ja iepirkti avokado, kas vēl nav gatavi, tos var diennakts laikā žigli nogatavināt, ieliekot papīra maisiņā.

Gvakamolei ir jābūt biezai un krēmīgai, ne ūdeņainai. Tāpēc parūpējies, lai izvēlētā avokado šķirne būtu vispiemērotākā. Izvairies no "Florida" šķirnes avokado, kam ir gluda un gaiši zaļa miziņa. Šie avokado ir ļoti stiegraini un ūdeņaini. Gvakamolei vispiemērotākie būs "Hass" šķirnes avokado, kam ir tumši zaļganbrūna, grubuļaina miziņa. Tie pēc tekstūras ir mīksti un sausāki, taču – treknāki.

Pēc tam, kad mājās pārnesti veikalā rūpīgi atlasīti avokado un sākti gatavošanas darbi, ir grēks starp skaisti zaļajiem gabaliņiem iekļaut arī tādus, kur avokado mīkstums ir saspiedies un brūns. Pat neliels apbrūnējis avokado var sabojāt visu gvakamoli, izmainot mērces krāsu. Pat ja brūnākie gabaliņi garšo tāpat, vizuāli mērce ar tiem neizskatīsies tik apetītlīga.

Gatavojot gvakamoli, ir jārīkojas ātri, pirms zaļais avokado augļu mīkstums paspējis oksidēties. Tiklīdz mīkstums saskaras ar gaisu, tas sāk apbrūnēt, tāpēc, lai parūpētos, ka gvakamole tiešām būs zaļa, jārīkojas veikli. Avokado mīkstumus veikli samīca ar dakšiņu, lai veidotos bieza, krēmīga mērcīte, saglabājot dažus lielākus gabaliņus.

Ēdāji būs visai vīlušies, ja tiem nāksies baudīt neizteiksmīgu avokado mērci. Tāpēc nevajadzētu skopoties ar sāli, jo tas piešķirs mērcei garšu. Tāpēc, tiklīdz avokado samīcīts, pievieno sāli, pārējās sastāvdaļas un apmaisi. Pagaršo mērci – ja sāls trūkst, to vari pievienot vēl.

Gvakamoles receptē vienkārši nav vietas citrona sulai. Protams, abiem augļiem – gan citronam, gan laimam – piemīt labās īpašības avokado atspirdzināt un saglabāt zaļu, tomēr mērce vislabāk garšos tieši ar laimu. Ne velti tā ir autentiska Meksikas virtuves garša, tāpēc tradīcijām labāk sekot.

Tas var skanēt ļoti apnicīgi, taču gvakamolē pievienotajiem tomātiem nevajadzētu būt sēkliņām. Tomātiem jābūt izteiksmīgiem, ne ūdeņainiem (tas pats attiecas uz mērci), tāpēc ir vērts pielikt mazliet pūļu un atbrīvoties no sēkliņām.

Gvakamole ir lieliska tāpēc, ka tajā ir viena pamatsastāvdaļa – avokado. Pārējās piedevas ir vien gards papildinājums. Tāpēc, ja pievieno laima sulu, sarkano sīpolu, tomātus, koriandru un čili – dari to ar mēru. Piedevas pievieno minimālā daudzumā, nenomācot avokado garšu.

Actekiem, kas Meksikas teritorijā mitinājās pirms daudziem simtiem gadu, nebija virtuves kombainu, bet viņi prata pagatavot gvakamoli. Kāpēc lai to nevarētu tu? Aizmirsti par virtuves kombainu, kas gvakamoli pārvērtīs putrā. Vislabākais palīgs šīs mērces pagatavošanā būs vienkārša dakšiņa.

Ideālā gadījumā gvakamoli notiesā tajā pašā dienā, kad tā pagatavota. Bet, ja gadījies, ka mērce paliek pāri, tā jāglabā piemērotos apstākļos, lai nesabojātos. Tam noderēs cieši noslēdzams plastmasas trauks – mērci liec tajā un izlīdzini ar karoti. Virskārtu pārlej ar pavisam nelielu daudzumu istabas temperatūras ūdeni, uzliec traukam vāciņu un glabā ledusskapī pat trīs dienas. Pēc tam, kad es gatavs mērci ēst, nolej ūdeni un to vienkārši apmaisi. Tas palīdzēs mērcei saglabāties kārdinoši zaļai.