Piknika ēdienu ceļvedis: gaļa, čipsi un hamburgeri – ko izvēlēties un kā pagatavot veselīgāk

Izvēloties gaļu, Puga iesaka variēt ar dažādiem veidiem – iegādājoties kā putna, tā arī ierasto cūkgaļu, gan kādu ekskluzīvāku gaļas gabaliņu kā, piemēram, jēru.

"Svarīgi, lai šī gaļa būtu liesa, marinējot netiktu izmantots ļoti daudz sāls," atgādina Puga, skaidrojot, ka daudz jau ir viena tējkarote, kas ir pieauguša cilvēka dienas norma. Turklāt jāizvairās arī no garšas pastiprinātājiem (E 620 – 640), konservantiem un treknām mērcēm, piemēram, majonēzes.

Ja priekšroka tiek sniegta nevis gaļai, bet gan cīsiņiem, uztura speciāliste iesaka rūpīgi aplūkot to sastāvu un izvēlēties patiešām labas kvalitātes produktu. "Taču kopumā desas, cīsiņus, kā arī pārstrādātu gaļu, dažādus kūpinājumus ieteicams izvēlēties pēc iespējas retāk. Tie satur gan gana daudz tauku, gan sāls. To pārmērīga lietošana uzturā tiek saistīta ar paaugstinātu vēža rašanās risku," skaidro speciāliste.

Runājot par grilējumiem, tai ne vienmēr jābūt gaļai vai tās izstrādājumiem, uztura speciāliste aicina, piemēram, iemarinēt sēnes un likt tās uz grila.

Uztura speciāliste gan aicina gaļu marinēt pašiem, piemēram, citrona sulā, izmantojot svaigus garšaugus (pētersīļus, dilles, ķiplokus, lokus u.c.) bezpiedevu jogurtu, kefīru, dažāda veida etiķus utt. "Ja gaļa ir liesa, pašu marinēta, nepārsālot tā lieliski papildinās vasaras vakaru un būs arī piemērota tiem, kas rūpējas par savu figūru," noteic Puga.

Būtiska nozīme ir arī gaļas gatavošanai. Noteikti ir jāseko līdzi, lai gaļa netiktu sadedzināta galīgi melna. "Tā gluži nebūs tā pati "veselīgā ogle", ko dzer, kad ir problēmas ar vēderu. Sadegšanas procesā gaļā veidojas desmitiem kancerogēnu savienojumu, kas var veicināt dažādu saslimšanu risku," tā Puga par maldīgajiem uzskatiem.
Tiek uzskatīts, ka cilvēkam nedēļas laikā vajadzētu apēst ne vairāk kā 300 –500 g gaļas, stāsta Puga. "Izsenis mums visiem jau zināms – kas par daudz, tas par skādi. Tāpēc noteikti gaļu nevajadzētu grilēt katru dienu," uzsver uztura speciāliste.

Puga uzsver – visa māksla ir labumu pagatavošanā. "Ja vasaras vakaros gribam pagatavot kādu burgeri, tad svarīgi, protams, atkal – kāda veida gaļu gatavosim? Kāda veida maizi izvēlēsimies? Pilngraudu vai baltmaizi? Tāpat arī kādu mērci pievienosim – pašu gatavotu uz jogurta bāzes vai majonēzi?"

"Burgeris, ja tas ir pareizi pagatavots, var būt pat ļoti veselīgs," skaidro Puga. Viņa teic, ka ar hotdogiem tomēr ir nedaudz cits stāsts – bez desas tas jau vairs nebūšot hotdogs.

Dārzeņu plates bieži vien mēdzam apvienot kopā ar dažādām mērcītēm. Uztura speciāliste skaidro, ka veselīgi būs to pagatavot pašam ar bezpiedevu jogurtu un svaigiem garšaugiem. "Vajadzētu izvairīties no gatavajiem garšvielu maisījumiem, jo to sastāvā ir garšas pastiprinātāji, augsts sāls daudzums, kas radīs tādu kā garšas apmānu un sajūtu, ka vajag vēl un vēl. Majonēzes un trekna krējuma mērces būs enerģētiski bagātas, tāpēc nebūs piemērotas cilvēkiem ar zemu aktivitāšu daudzumu ikdienā."
Puga atgādina, ka vasarā tomēr daudz un lielos apjomos pieejami dažādi augļi, kas ir arī vislabākie un veselīgākie kārumi. "Var pagatavot arī gardas jogurta un biezpiena kūkas apvienojumā ar pilngraudu pārslām, riekstiem, sēklām un svaigiem augļiem. Taču saldējumam vasarā arī nav ne vainas!"

"Veikala sulām, ja vien tās patiešām ir sulas, nav ne vainas. Taču jāatceras, ka tās ir ēdiens, nevis dzēriens, ar ko slāpes veldzēs. To sastāvā ir ļoti daudz cukura gluži tāpat kā limonādēm. Tāpēc, kad gribas padzerties, dzeram ūdeni – svaigu, ar ogām vai gāzētu. Dzeram!"