Virtuves klasika – baltā miltu mērce. Pārbaudītas tautas metodes lieliskam rezultātam  (1)

Taukvielas, milti un piens vai ūdens – šīs trīsvienība ir pats pamats leģendārās mērces gatavošanā un, lai arī izklausās gaužām vienkārši, ne kuram katram izdodas pannā savārīt tiešām gardu mērci. Nekas labs nesanāks, ja visas sastāvdaļas reizē sajauksi pannā, tāpēc iepazīsti tautas metodes pēc pieredzes no ''Cālis'' foruma dalībniekiem. Ja pratīsi pagatavot šo vienkāršo mērci, to varēsi papildināt ar dažādām piedevām, tādējādi variējot ar garšām un mērces izmantojumu.

Pamatu pamats ir labi sakarsēta panna ar taukvielām – te var izmantot jebkuru eļļu vai sviestu. Ar sviestu mērce izdosies treknāka, bet ar izteiktāku garšu.

Kad taukvielas uzkarsētas, pannā jāber milti – cik daudz, tas atkarīgs no tā, cik lielu daudzumu mērces vēlies gatavot, taču divām porcijām pietiks ar divām ēdamkarotēm miltu. Miltus pannā neatstāj savā nodabā karsēties, bet tos ik pa brīdim apmaisi, lai nepiedeg. Liesmai nevajadzētu būt lielai, lai milti strauji nepiedeg, bet pamazām apbrūnē.

Ļoti svarīgi miltus kārtīgi izkarsēt un apcept zeltainus, citādi mērcei būs pliekana un pat jēla garša, forumā atklāj Kaucmindes skolas audzēkne. Kad milti apcepti, var pamazām pannā liet pienu vai ūdeni. Pieredzējušas mērces gatavotājas atzīst, ka labāk šķidrumu pievienot jau karstu, citādi krasās temperatūras svārstības var sabojāt mērces struktūru. Ja gribas treknāku un krēmīgāku mērci, tad, kad šķidrums jau sabiezējis, var pievienot vēl krējumu un ļaut tam izšķīst.

Ja nu gadījumā padomi nāk par vēlu un mērce jau savārīta kunkuļos, kļūmi labos blenderis – foruma dalībniece stāsta, ka ar to visu varot izlabot. Vēl kāds ierosina radušos kunkuļus labot ar sieta palīdzību – caur to izspiežot mērci, no kunkuļiem nebūs ne vēsts.

Alternatīva! Ja miltu apcepšana šķiet pārāk sarežģīta, var taukvielas sasildīt ar pienu vai ūdeni pannā un atsevišķā traukā nelielā šķidruma daudzumā izšķīdināt miltus un tad tos iemaisīt jau uzkarsētā pannā. Tādējādi ir iespēja izvairīties no kunkuļu veidošanās, taču šajā gadījumā mērces garša nebūs tik izteikta, jo miltu apcepšana ir būtiska.

Svarīgi šķidrumu neliet strauji pannā uzreiz visu, citādi milti sarausies kunkuļos un nekā laba nesanāks. Kas attiecas uz pievienojamo šķidrumu – ne viens vien iesaka šo mērci pamēģināt pagatavot, lejot klāt ūdeni, kas pāri palicis no kartupeļu vārīšanas (nederēs vien pavasarī vārīto kartupeļu ūdens). Derēs arī nolējums no citu dārzeņu vārīšanas, piemēram, ziedkāpostu, burkānu (bez mizas) – tad mērcei būs arī dārzeņu garša. Ja esi lējis ūdeni, beigās, kad mērce jau teju gatava, var pieliet nedaudz piena, lai tā iegūtu glītāku krāsu.

Garšvielas mērcei pievieno beigās – sāli, maltus piparus, muskatriekstu, garšaugus u.c. Starp padomiem figurē arī ierosinājums mērcei pašās beigās pievienot sakultu olas dzeltenumu. Te gan svarīgi mērci vairs nekarsēt, lai virums iegūtu skaisti dzeltenu krāsu un krēmīgumu.

Ja klasiskā trīsvienība – taukvielas, milti un piens vai ūdens – neiet pie sirds un kārojas kas interesantāks garšu kārpiņām, pamēģini vispirms taukvielās apcept sīpolus caurspīdīgus kopā ar sarīvētiem burkāniem vai ķirbi – daudzas pavarda saimnieces atzinušas, ka piedevas gardi papildina mērci un arī piešķir glītu nokrāsu.