Soli pa solim: noslēpumi, kā pagatavot trauslu un kārdinoši sulīgu Vīnes strūdeli  (1)

Vārds "strudel", tulkojumā no vācu valodas nozīmē – virpulis, atvars. Kaut popularitātes virsotnes šis ēdiens iemantoja 18. gadsimtā, senākā ar roku rakstītā strūdeles recepte saglabājusies Vīnes bibliotēkā jau no tālā 1696. gada, bet šī deserta vēsturiskās saknes sniedzas vēl senākā pagātnē.

Runā, ka ideja esot nošpikota no līdzīga turku konditorejas izstrādājuma – baklavas, ko austrieši iepazinuši jau 15. gadsimta vidū. Arī baklavas (gluži kā strūdeles) pamatā ir plānas, caurspīdīgas mīklas kārtiņas. Un tieši pareiza mīklas pagatavošana ir galvenais priekšnosacījums, lai strūdele izdotos.

Lasot tālāk, uzzināsi, kādi ir strūdeles mīklas gatavošanas pamatprincipi, kā pareizi sagatavot sulīgu pildījumu un ar kādām piedevām pasniegt Vīnes strūdeli īpašam garšu baudījumam.

Strūdeles mīkla ir ļoti pateicīga mīkla, jo nesatur raugu, līdz ar to tā nekalst un ātri izcepas. No mīklas gatavo gan saldās strūdeles, gan sāļās. Populārākie saldie pildījumi ir āboli, zemenes, rieksti, mandeles, rozīnes, biezpiens, plūmes. Sāļie – šampinjoni, spināti, sēnes, gaļa, reizēm aī zivs.

Lai cik dīvaini tas nebūtu, tradicionāli strūdeles mīklas pamatā ir milti un ūdens. Reizēm šo pavisam īso sastāvdaļu sarakstu papildina kāda cita taukviela un olas. Taukvielu pievienošana padara mīklu elastīgāku un vieglāk formējamu. Kaut daudzās receptēs ieteikts pievienot mīklai sviestu, šajā gadījumā olīveļļa būs daudz labāka izvēle, saglabājot mīklas maigumu un gaisīgumu, iesaka kulinārijas portāls "Kitchenmag".

Ja iecerēts, ka strūdeles pildījums būs īpaši sulīgs, piemēram, izmantojot ķiršus, būtu ieteicams mīklu papildināt ar kādu olu, jo šādi mīkla kļūs blīvāka un cepšanas laikā neizmirks. Ja pievienosi mīklai šķipsnu citronskābes, šļuciņu etiķa vai citronu sulas, skābe padarīs mīklu irdenāku.

Pirms mīklas rullēšanas pārliecinies, ka tās konsistence atbilst šiem trīs rādītājiem: mīkla ir pietiekami elastīga, viendabīga un zīdaini gluda. Ja ir šaubas par kādu no šiem parametriem, tad mīkla jāturpina mīcīt, lai panāktu viendabīgumu vai jāpieregulē sastāvdaļas, līdz sasniegts nepieciešamais rezultāts.

Kādā senā Vīnes recepšu grāmatā par strūdeli teikts, ka tās mīkla ir jāizstaipa ar maigām rokām tik plāni, lai caur to varētu lasīt mīlestības vēstules. Un tā ir tiesa – mīkla tiešām jāizrullē tik plānā kārtā, cik vien iespējams. To visvienkāršāk būs paveikt uz miltiem pārkaisītas darba virsmas.

Mūsdienās esam kļuvuši skrejošāki un aizņemtāki, tāpēc pašgatavotas mīklas vietā var ņemt saldēto kārtaino mīklu, likt uz virtuves dvieļa un izrullēt tik plānā kārtā, lai caur mīklu varētu saskatīt dvieļa rūtis.

Strūdeles pildījumam var izmantot visdažādākos augļus un ogas – gan svaigus, gan žāvētus (tos pirms pildīšanas nepieciešams izmērcēt), tomēr īstena šī deserta pildījuma klasika ir tieši āboli. Lai āboliem piešķirtu īpaši kārdinošu un maigu garšu, tos pirms ierullēšanas mīklā vajag apmērcēt skābā krējumā vai saputotā saldajā krējumā. Lai strūdeles struktūra un garšu buķete būtu vēl bagātīgāka, daļu ābolu var aizstāt ar bumbieriem.

Austrijā strūdeles pildījuma pamatsastāvdaļas parasti tiek papildinātas ar vēl divām sastāvdaļām, kas piešķir šim desertam īpaši izsmalcinātu garšas niansi. Šie brīnumprodukti ir rums un valrieksti. Rums cepšanas laikā iesūcas mīklā, padarot to īpaši sulīgu, bet iepriekš sasmalcināti valrieksti piešķir īpašu "rozīnīti" tradicionālajam pildījumam.

Kad mīkla ir izrullēta papīra plānuma taisnstūrī un pildījums sagatavots, laiks ķerties pie strūdeles sagatavošanas šaušanai krāsnī. Mīklas taisnstūra 2/3 pārklāj ar pildījumu, atstājot brīvus pāris centimetrus no sānu malām. Tad uzmanīgi sarullē to, gluži kā veidojot ruleti. Strūdeli sarullēt būs vieglāk, ja mīklas kvadrāts būs pirms pildījuma uzklāšanas no darba virsmas uzslidināts uz cepamā papīra. Tad veltnīti uzmanīgi ar visu cepamo papīru pārvieto uz plāts, sekojot, lai mīklas savienojuma vieta paliek apakšā. Lai cepšanas laikā mīklas garoziņa kļūtu skaisti zeltaina un īpaši kraukšķīga, pārzied strūdeli ar olīveļļā izmērcētu otiņu.

Nereti strūdeli pasniedz bez piedevām, jo tā pati par sevi jau ir konditorejas mākslas šedevrs, tomēr vislabāk būs, ja padarīsi šo baudījumu vēl pilnīgāku, papildinot vēl siltu strūdeli ar aukstu saldējuma bumbu, kas radīs īstu garšu eksploziju. Bet atdzisusi strūdele īpaši labi garšos ar putukrējumu, vaniļas mērci (recepti meklē te) vai – ātrajā variantā – ar iebiezināto pienu. Lai dzīvi padarītu vēl saldāku, pārkaisi strūdeli ar gaisīgiem pūdercukura puteklīšiem un ielej tasītē aromātisku Vīnes kafiju.

Lasi tālāk un noskaidro, kādi produkti nepieciešami, lai pagatavotu klasisku ābolu strūdeli.

Piedāvājam ābolu strūdeles recepti no portāla "Cālis.lv" virtuves foruma recepšu krājumiem.

Mīklai:

Pildījumam:

Olas, cukuru, sāli ar dakšiņu vai putojamo slotiņu sakuļ. Pievieno ¼ glāzes silta ūdens un maisa, līdz cukurs un sāls izkusis. Miltus caur sietiņu izsijā uz galda, uztaisa iedobi, ieliek mīkstu sviestu, ielej olu maisījumu un mīca, līdz mīkla atlec no rokām. Mīklu saveļ bumbā, pārziež ar olīveļļu, ietin folijā un liek siltumā vai ietin segā uz 25 – 30 minūtēm.

Pa to laiku sagatavo pildījumu: ābolus nomizo, izgriež serdes, sagriež plānās šķēlītēs vai gabaliņos, pārkaisa cukuru, kanēli, rīvmaizi un samaisa. Atstāj ābolus sacukuroties.

Uz galda izklāj auduma salveti vai dvielīti, izrullē mīklu, tad to izstaipa, līdz tā paliek tik plāna, kā cepamais papīrs, liek uz dvieļa. Pārziež ar izkausētu sviestu. 2/3 mīklas pārklāj ar ābolu pildījumu, pārkaisa ar valriekstiem un vienu malu atstāj nedaudz brīvu, tad no otra gala sāk rullēt un sarullē ruleti. Cepamo pannu ieziež ar sviestu, liek virsū strūdeli ar savienojamu vietu uz leju. Pārziež ar eļļu un liek cepties sakarsētā cepeškrāsnī uz 25 – 30 minūtes 200 – 220*C.

Strūdeli nedaudz atdzesē, pārkaisa pūdercukuru, sagriež gabaliņos, liek uz šķīvjiem, papildina ar plombīra bumbu, uzlej vaniļas mērci un pasniedz.

Lai labi garšo!