Lai dabas veltes tiktu ievāktas un sagatavotas pareizi, apstrādes procesā zaudējot pēc iespējas mazāk vērtīgo vielu, Ivetas Lapseles padomi ir šādi:
1. Drīkst vākt tikai tos augus, vai augu daļas, kurus jūs pazīstat! Neko neatpazīstamu ņemt nedrīkst, vēl sliktāk – pagaršot! Ja ir kaut mazākās šaubas – atstāj augus pļavā vai mežā.
2. Augi vācami vietās, kas nav ceļu, apdzīvotu vietu vai rūpniecības objektu tuvumā. Ja ir mazdārziņš vai privātmāja, daļu vajadzīgo augu var audzēt savā piemājas dārzā.
3. Vienmēr vāc tikai veselas (slimību un kukaiņu neskartas) auga daļas.
4. Augiem jābūt sausiem, bez lietus un rasas. Vācot saknes vai gumus, tie rūpīgi jānomazgā pirms žāvēšanas.
5. Augus būtu ieteicams vākt, ievērojot Mēness fāzes – visas virszemes daļas jaunā un augošā mēnesī, saknes, gumus, bumbuļus – dilstošā.
6. Vācot jebkurus augus, īpaši saknes, vienmēr atstājam vismaz trešdaļu, lai neiznīcinātu visu audzi un nākamo reizi tajā pašā vietā vāc pēc 2-3 gadiem. Vācot pumpurus (īpaši priedēm), neizlauž galotnes pumpurus.
7. Savāktos augus nedrīkst glabāt saliktus kaudzēs, plastmasas maisos vai kastēs.
8. Atnestus mājās, augus šķiro, attīra no piemaisījumiem un sagriež žāvēšanai. "Es griežu gabaliņos 1-3 cm garumā. Tas ļauj augus ātri izžāvēt," iesaka Iveta Lapsele.
9. Svarīgi, lai augus izžāvētu pietiekami ātri. Tas nodrošina visu vērtīgo komponentu saglabāšanu. Svarīgi – žāvēšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt +45 grādus. Ja tā ir augstāka, iet bojā fermenti un ēteriskās eļļas. "Es augus žāvēju speciālā žāvētavā uz auduma sietiem. Kurinu ar malku. Ventilācija ir dabiska – durvis un caurumi sienā. Ja nav žāvēšanas telpas, var izmantot pirts telpu vai veikalos nopērkamos elektriskos žāvētājus," iesaka bioloģe.
10. Žāvējot augus buntītēs (nesagrieztus) un zemā temperatūrā uz bēniņiem vai istabā, augi zaudē lielu daļu vērtīgo vielu, jo izmanto tās dzīvības uzturēšanai un sēklu veidošanai. Augiem galvenais ir atstāt nākamo paaudzi sēklās.
11. Augi ir sausi, kad tie viegli lūst vai sabirst, paburzīti pirkstos. Svarīgi, gatavojot žāvēšanai, atdalīt resnākos kātus, biezas, lielas ziedkopas, lai viss augu materiāls žūtu vienmērīgi.
12. Iveta Lapsele iesaka uzkaltētos augus glabāt papīra tūtās vai vairākkārt aizvelkamos polietilēna maisiņos, kas paredzēti pārtikas saldēšanai. "Lai izvairītos no pārtikas kožu invāzijas, tējas pēc izžāvēšanas salieku aizvelkamos plastikāta maisiņos un nedēļu noturu saldētavā. Iet bojā kožu oliņas, no kurām glabāšanas laikā attīstās kāpuri un sabojā mūsu tēju krājumus," augu pazinēja atklāj savu pieredzi.
13. Novietojot glabāšanai, uz maisiņa obligāti jāuzraksta auga nosaukums un vākšanas mēnesis un gads. Var rakstīt arī vietu.
14. No dažiem svaigiem augiem var taisīt spirta vai eļļas izvilkumus (piemēram, kliņģerīšu, asinszāles ziedi eļļā, kastaņu ziedi, auzu skaras – spirtā). Receptes un izmantošana parasti ir izsmeļoši aprakstītas ārstniecības augu grāmatās.
15. "Pirms augu ievākšanas rūpīgi izzinu to izmantošanu, kombinēšanu un dozēšanu, vienmēr pārskatot ārstniecības augu grāmatas vai internetā atrodamos padomus. Jāsaprot, ka augu tējas ir ārkārtīgi iedarbīgs līdzeklis uz mūsu organismu un tās strikti jāizmanto norādītās dozās, neaizraujoties ar pašdarbību," brīdina bioloģe.
16. Iveta Lapsele atklāj, ka viņa daļu ievākto un izkaltēto augu samaļot pulveros, izmantojot kafijas dzirnaviņas, un tad šos augu pulverus kombinē pēc vajadzības: "Augu pulverus lieto, ieberot pulvera karotīti mutē un vienkārši uzdzerot ūdeni. Lieliski rezultāti – līdz 10 reizēm ātrāk iedarbojas un liela daļa vitamīnu un fermentu paliek dzīvi un var tikt izmantoti organismā. Bērniem gatavoju šādus maisījumus kopā ar žāvētām ogām un iejaucu medū."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
