Piecas veselībai bīstamas kļūdas, uzglabājot un gatavojot pārtikas produktus

"Gatavojot mājās, zināšanu trūkuma dēļ cilvēki neapzinās, kādu ietekmi uz veselību var izraisīt nedroša pārtika. Esmu pārliecināta, ka pārtikas jautājumos labāk ir ievērot pat augstākas drošības prasības nekā nepieciešams, nevis riskēt ar savu veselību," stāsta Volkova, uzskaitot piecas biežāk pieļautās kļūdas, mājās uzglabājot pārtikas produktus.

Maldīgi ir domāt, ka jāmazgā tikai tie produkti, kuri tiek ēsti ar visu mizu, piemēram, āboli un bumbieri. Patiesībā ir jāmazgā pilnīgi visi augļi un dārzeņi, arī mandarīni, apelsīni, greipfrūti un banāni. Nemazgājot šos augļus, mikroorganismi no mizas, to mizojot, tiek pārnesti uz augli un tik un tā nonāk organismā.

Savukārt ar jēlu gaļu ir tieši pretēji – pirms pagatavošanas to mazgāt nedrīkst vai tas jādara ļoti uzmanīgi. Gaļas mazgāšana, īpaši vistas gaļas, ir bīstama – ar ūdens šļakatām mikroorganismi nokļūst izlietnē un uz dažādām virsmām. Tie pavisam nepamanāmi var tikt pārnesti uz citiem produktiem – ja gaļā esošie mikroorganismi nonāk uz pārtikas produktiem, kas tiek ēsti termiski neapstrādāti, piemēram, salāti, sekas var būt ļoti bēdīgas.

Viens no drošības principiem, kas jāievēro jebkurā situācijā, ir atsevišķu virtuves dēlīšu izmantošana zivīm, gaļai, dārzeņiem un maizei – tas ir pats drošākais veids, kā izvairīties no jēlos produktos esošo baktēriju nokļūšanas svaigajos produktos.

Jēla gaļa un zivju produkti tiek klasificēti kā augsta riska pārtika – tie ātri bojājas un tajos ļoti ātri vairojas dažādi mikroorganismi, tāpēc to pagatavošanā jāievēro īpaša piesardzība. Viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir nepareiza sasaldētas gaļas un zivju atkausēšana. Pēc ASV pārtikas drošības departamenta ieteikumiem drošākais pārtikas atkausēšanas veids ir tās pārvietošana no saldētavas uz ledusskapi (atkušanas laiks var aizņemt vismaz 24 stundas). Tāpat pārtiku ieteicams atkausēt mikroviļņu krāsnī atkausēšanas režīmā vai ievietot slēgtā plastikāta maisiņā un turēt aukstā ūdenī (ūdeni ieteicams mainīt ik pēc 30 minūtēm).

Atkausēt pārtiku istabas temperatūrā nav ieteicams, jo, piemēram, gaļa un zivis no ārpuses atkūst ļoti ātri (kamēr iekšējais slānis atkūst lēni) un siltā vidē uz tās sāk vairoties mikroorganismi. Turklāt šāds pārtikas atkausēšanas veids negatīvi ietekmē produkta kvalitāti un garšas īpašības.

Produktu drošā temperatūras zona ir līdz + 4 grādiem pēc Celsija, savukārt temperatūra no +5 līdz +63 grādiem tiek dēvēta par bīstamo zonu, kurā notiek strauja mikroorganismu augšana, kas var izraisīt dažādas saslimšanas.

Piemēram, sildot zupu, ir jāsagaida moments, kad tā tūlīt sāks burbuļot, bet, gatavojot gaļu vai zivis, ar pārtikas termometra palīdzību ieteicams pārbaudīt produktu temperatūru, lai tā sasniegtu +75 grādus pēc Celsija – temperatūru, kurā mikroorganismi iet bojā, īpaši, ja neesi pārliecināts par spēju novērtēt gatavību pēc vizuālām pazīmēm. Īpaši tas noder gadījumos, kad tiek gatavoti lielāki gaļas gabali.

Dažādu ekspertu viedokļi atšķiras, bet tiek uzskatīts, ka optimālais ilgums pārtikas turēšanai bīstamajā temperatūras zonā ir ne ilgāk kā 2 stundas un tad tā ir jāizlieto vai jāpārvieto aukstumā (ledusskapī vai saldētavā). Tas tāpēc, ka, atdziestot pēc karsēšanas vai sasilstot pēc izņemšanas no ledusskapja, produkts sasniedz bīstamo zonu, kas ir labvēlīga vide mikroorganismu attīstībai.

Lai uzturā lietotu drošu pārtiku, ir jāseko līdzi ražotāja noteiktajam derīguma termiņam. Turklāt atsevišķi jāseko līdzi pārtikas produktu izmantošanas ilgumam pēc iepakojuma atvēršanas. Nereti cilvēki kļūdās, uzskatot, ka pārtikai ar atvērtu un neatvērtu iepakojumu ir viens un tas pats uzglabāšanas termiņš, lai gan patiesībā, tiklīdz produkta oriģinālais iepakojums ir atvērts, mainās tās lietošanas ilgums. Parasti tas ir ne ilgāks kā pāris dienas, bet precīzu informāciju par uzglabāšanas termiņu pēc atvēršanas jāmeklē uz produkta iepakojuma. Svarīgi zināt, ka ne visi mikroorganismi un baktērijas ir ar aci saskatāmi, saožami vai sagaršojami.