No Vjetnamas līdz Kubai: ēdieni, ko vērts kaut reizi nobaudīt dažādās pasaules malās

Krāšņākos ceļojumu galamērķus, un ēdienus, ko tajos ir vērts nobaudīt, iesaka tūroperators “Novatours”.

Kuba ir kā ceļojums atpakaļ laikā – šarmanta un ar spilgtu personību. Senlaicīgi auto, salsa, rums, cigāri ir kā krāšņi tās aksesuāri, bet tikpat lielas uzmanības vērta ir tās kulinārija. Kubas garšas noslēpums ir vienkāršība – nesarežģīti ēdieni, kas pārsteidz ar izteiksmīgu garšu.

Kubas virtuves galvenais tēls ir "ropa vieja" – tomātos lēni sautēta un pēc tam plucināta liellopa vai jēra gaļa, kas tiek pasniegta kopā ar rīsiem. Spāņu valodas pratēji zinās, ka ēdiena nosaukums tiek tulkots kā “vecas drēbes”, tomēr no tā nevajag nobīties, jo ēdiens būs patiesi gards!

Esot Kubā, noteikti ir vērts nobaudīt arī omārus, jo tie šeit ir krietni lētāki, kā arī saldajā panašķoties ar banāna radinieku plantānu. Viegli apcepts, karamelizēts, saldens un nedaudz lipīgs – tas būs nevainojams noslēgums ikvienai maltītei.

Ceļojumā uz Kubu iesaka doties laikā, kad pie mums jau valda ziema, lai nepārsteidz pārlieku liels karstums.

Ceļojums uz Vjetnamu būs arī ceļojums garšu pasaulē. Tik daudzveidīgu un gardu piedāvājumu citviet ir grūti atrast. Šeit esot, sevī noteikti ir jāmodina bērnības ziņkāri, lai būtu drosme mēģināt, garšot un baudīt visu krāšņo un gardo kulinārijas eksotiku.

Garšas stāsts ir jāsāk ar vjetnamiešu tradicionālo zupu "pho" – sāļš buljons, svaigas rīsu nūdeles, vista vai liellops un atsvaidzinoši garšaugi. Šīs zupas recepte jau ir apceļojusi visu pasauli, bet to, noteikti, ir vērts nobaudīt arī tās mājvietā.

Vietējo iedzīvotāju viena no iecienītākajām ātrām pusdienu maltītēm ir "bun cha". Pusdienlaikā lielpilsētas pārņem grilētas maltās gaļas aromāts. Pēcāk šī gaļa tiek pasniegta kopā ar rīsu nūdelēm un zaļumiem, kā arī īpašu sīrupveidīgu mērci.

Ceļojumā uz Vjetnamu iesaka doties laikā, kad pie mums jau valda ziema, lai nepārsteidz pārlieku liels karstums.

Abū Dabī pārsteidz, izbrīna un apbur. Šeit mirdzoši debesskrāpji mīt līdzās tradicionālai arābu apkaimei, bet greznība – izsmalcinātam arābu tirgum. Abū Dabī ir kā krāšņa grāmata, kurā savu vietu ieņem arī stāsts par tās virtuvi.

Viens no senākajiem ēdieniem, bez kura nav iedomājama ne arābu ikdiena, ne svētku galds, ir "al harees". Tas nelepojas ar izsmalcinātu izskatu, bet putrveidīgā ēdiena garša ir lieliska. Ēdienu gatavo aptuveni diennakti, kopā sautējot gaļu, kviešus un virkni garšvielu. Ilgais gatavošanas process garantē neaprakstāmu garšu.

Emirātu virtuve nav iedomājama arī bez jūras veltēm. Viens no gardākajiem ēdieniem ir "madrooba" – rīsi ar zivi vai vistu, kas bagātināti ar virkni garšvielu, piešķirot ēdienam neaprakstāmu garšu.

Ceļojumā uz Emirātiem iesaka doties laikā, kad pie mums jau valda ziema, lai nepārsteidz pārlieku liels karstums.

Itālija vienmēr ir bijis sinonīms gardam ēdienam, kuru papildina nesteidzīga atmosfēra un prieks.
Ciemojoties šajā krāšņajā valstī, papildus picai un virknei pastas ēdienu ir vērts nobaudīt arī citus gardus ēdienus. Itālijas reģions Apūlija glabā vairākus īpaši gardus noslēpumus.

Šeit tiek darināts svaigais siers "burrata". Runā, ka tas, kurš reiz to būs nobaudījis, uz visu laiku to iemīlēs. Krēmīgs, maigs siera “maisiņš” šeit tiek pasniegts kā uzkoda, lai to baudītu kopā ar kādu vieglu aperitīvu.

Apūlijas reģions ir dāsni apveltīts ar dažādām jūras veltēm, bet, atšķirībā no citviet ierastā, tās šeit mēdz baudīt svaigas, t.i. termiski neapstrādātas. Garneles, mazie astoņkājīši un citas ūdens gardās bagātības vislabāk baudīt zvejnieku tirdziņā, kur paši rūdītie jūras vilki pastāstīs, kā vislabāk katra baudāma un viesmīlīgi tās pasniegs vienkāršos traukos.

Ceļojumā uz Itāliju iesaka doties no pavasara līdz pat rudenim.

Grieķijas burvība ir apdziedāta jau senos eposos un leģendās. Tā tiek dēvēta arī par rietumu civilizācijas šūpuli. Senās saknes vij arī tās gastronomija, un ne velti grieķu ēdiens tiek virknēts pasaules labāko ēdienu sarakstā.

Grieķija ir vīna zeme. Tomēr vīnogu audzēšana sniedz vēl kādu gardu ēdienu, ne tikai pašu dzērienu. Vīnogu lapas tiek izmantotas dolmadu gatavošanai – lapās tiek tīts gaļas un rīsu sajaukums, kas pēc tam tiek kopā sautēts. Tomēr katrai saimniecei, katram reģionam ir savas viltības un knifiņi šī ēdiena pagatavošanai, tāpēc to receptes var atšķirties.

Kulta ēdiens Grieķijā, noteikti ir arī "moussaka". Arī šī ēdiena recepte var atšķities, jo tās senā vēsture ir nesusi virkni improvizāciju, taču pamatā vienmēr būs sautētu baklažānu, maltās gaļas, tomātu un sīpolu kārtojums un baltā mērce.

Ceļojumā uz Grieķiju iesaka doties no pavasara līdz pat rudenim.

Eiropas karstasinīgā, bet tomēr vienmēr laipnā un viesmīlīgā Spānija nav tikai flamenko, dižas mākslas un nepiespiestas atmosfēras mājvieta, bet tā ir arī mājvieta virknei gardu un izteiksmīgu ēdienu.

Spānijas virtuve ir bagāta ar dažādām jūras veltēm un viens no ēdieniem, kas tās ietver un ir noteikti jānobauda, ir paelja ­– rīsu ēdiens ar dažādām jūras veltēm, kas ierasti tiek pasniegts nelielās panniņās. Šim ēdienam ir arī citas variācijas – ar gaļu vai miksētā, tomēr visas no tām ir gardas un lieliskas.

Citādāka variācija par ierasto biešu auksto zupu ir Spānijā dzimusī gaspačo. Šī zupa ir viens no labākajiem atsvaidzinājumiem karstā dienā. Tajā vienmēr būs tomāti, gurķis, sīpoli, ķiploki, olīveļļa, vīna etiķis, tomēr katram pavāram būs savs tās pagatavošanas veids un noslēpums.

Ceļojumā uz Spāniju iesaka doties no pavasara līdz pat rudenim.