Sezonas produkts – priežu pumpuri: kā ievākt un izmantot veselīga sīrupa pagatavošanai

Tautas medicīna priežu pumpuri tiek izmantoti kā līdzeklis pret klepu pie augšējo elpošanas ceļu saslimšanām. Priežu pumpurus iekļauj arī dažādu krūšu tēju sastāvos kā atkrēpošanas un dezinfekcijas līdzeklis pie hroniskiem bronhītiem, plaušu abscesiem, plaušu saslimšanām, ko pavada grūti atklepojamas krēpas. Pumpuru novārījums satur vielas, kas dezinficē krēpas un izrāda pretvīrusu un antimikrobu iedarbību. Pumpuriem piemīt arī urīndzenoša un žultsdzenoša īpašība, "Fitoterapija" vēsta ārstniecības augu pazinēji Baiba un Artūrs Tereško.

Priežu pumpurus ievāc ziemā vai agri pavasarī, līdz tie nav sākuši intensīvi augt, ir piebrieduši, bet vēl nav atvērušies. Vācamie pumpuri ir sveķaini, stingri un blīvi, bet vēl nav sākuši augt, stiepties garumā, jo tad to īstais labums iet mazumā.

Ņemot pumpurus no zāģētiem zariem mežu izciršanas vietās, nekādu noteikumu nav, bet, ja tos lasa no augošiem, tad pumpurus nedrīkst ņemt no zaru galotnēm - jāizvēlas koka sānu zari. Vislabākie ir jaunaudžu pumpuri un tos arī ir vieglāk nolasīt. Pumpurus jālasa ar cimdiem, ja vien negribas tikt pie ar sveķiem aplipušām rokām.

Priežu novārījumu profilaktiska lietošana uzlabo imūnsistēmas darbību, vīrusu aktivitātes periodā samazinot iespēju tikt pie saaukstēšanās un vīrusu saslimšanām,

Lai pagatavotu novārījumu, 2 ĒK pumpuru aplej ar 1 litru ūdens. Vāra 10 minūtes slēgtā traukā uz lēnas uguns. Nostādina 30 minūtes. Bērniem ieteicams lietot pa 1/5 glāzes 3 reizes dienā, pusaudžiem pa ¼ glāzes. Lietošanas kurss no 2 nedēļām līdz 2 un vairāk mēnešiem.

Gluži kā no priežu čiekuriem, arī no priežu pumpuriem var pagatavot sīrupu mājas aptieciņai - tas lieto noderēs elpceļu slimību un klepus ārstēšanai. Maija Gūtmane ar "Tasty" lasītājiem dalās ar saviem secinājumiem par divām praksē izmēģinātām pašgatavota priežu sīrupa receptēm. Vairāk lasi šeit.

Pēc šīs receptes (lūk, receptes pirmavots) gatavotā priežu pumpuru sīrupa priekšrocība ir tāda, ka tas ir izmantojams jau uzreiz pēc pagatavošanas.

Vienu daļu pumpuru un divas daļas ūdens vāra emaljētā katlā ar vāku 15-20 minūtes (pēc tam no katla būs grūti notīrīt sveķu nosēdumus, tāpēc šim mērķim neiesaka izmantot savu labāko katlu).

Tad pievieno katla saturam verdošu ūdeni līdz šķidruma sākotnējam daudzumam. Atdzesē un izkāš.

Pieber cukuru (2 daļas cukura pret 1 pumpuru novārījuma daļu). Uz lēnas uguns uzvāra, līdz sīrups burbuļo. Lej stikla pudelēs un uzglabā ledusskapī.

Lieto pret klepu 3 reizes dienā pa 1 ēdamkarotei (pieaugušajiem) vai 1 tējkarotei (bērniem), uzdzerot siltu tēju vai pienu. Profilaksei imunitātes stiprināšanai var lietot pa 1 karotei dienā.

Nokāstos pumpurus pēc tam var izkaltēt cepeškrāsnī 50 grādu temperatūrā un izmantot kā tēju vai novārījumu.

Maijas Gūtmanes vērtējums: Sīrups ir diezgan viegli iedzerams, tomēr nav tik garšīgs kā savulaik Polijas kalnos pirktais priežu čiekuru sīrups, jo šim ir labi jūtams rūgtumiņš. Dēls arī ir ar mieru tādu dzert, bet pagājušogad vārītais mārpuķīšu klepus sīrups viņam garšoja labāk. Šis priežu pumpuru sīrups ir labs kā ātrais variants, īpaši, ja pavasara saaukstēšanās jau ir klāt, jo to var lietot jau tajā pašā dienā. Pumpuru tēja gan ir kaut kas briesmīgs – ļoti, ļoti rūgta! Ar kārtīgu devu medus nelielu krūzīti var šā tā "nomocīt".

Gatavojot sīrupu pēc šīs receptes (lūk, tās pirmavots), jārēķinās, ka rezultāts būs baudāms vien pēc 10 dienām, tādēļ jau savlaicīgi pagatavo

Savāra sīrupu no 0,5 kg cukura, 0,5 l ūdens un 1/2 citrona sulas.

Burciņu līdz apmēram pusei piepilda ar priežu pumpuriem un pārlej ar karsto sīrupu līdz pašai augšai. Noliek uz saulainas palodzes uz 10 dienām (pa to laiku vāku nevirina).

Pēc 10 dienām sīrupu caur sietiņu salej stikla pudelēs un glabā ledusskapī.

Lieto pret klepu 3 reizes dienā pa 1 ēdamkarotei (pieaugušajiem) vai 1 tējkarotei (bērniem). Profilaksei var lietot pa 1 karotei dienā.

Pumpurus kaltē cepeškrāsnī 50 grādu temperatūrā un lieto kā tēju vai grauž kā sukādes.

Maijas Gūtmanes vērtējums: Sīrups ir garšīgs, jūtams citrona skābumiņš. Arī pumpuri sanākuši labi, citrons ir neitralizējis to rūgtumu. Tomēr ēst kā sukādes tos šķiet dīvaini – gluži kā košļāt koka gabaliņu, tāpēc, manuprāt, tie ir daudz piemērotāki tējas pagatavošanai. Garšas ziņā un arī faktā, ka pumpuri netiek vārīti, tādējādi, iespējams, zaudējot kaut ko no savām labajām īpašībām, es dotu priekšroku šim variantam, tomēr ir jāuzmanās, lai trauki būtu sterili un pumpuriņi bez gružiem un kukaiņiem, pretējā gadījumā sīrups var ierūgt.