Ir vairākas situācijas, kad tu vari pieprasīt ēdiena nomaiņu uz iestādes rēķina vai sagaidīt restorāna vainu kompensējošu komplimentu no šefpavāra, atklāj "Kitchenmag", bet to, kādos gadījumos klienti Latvijas restorānos mēdz atteikties maksāt par pasūtījumu un kā tiek atrisinātas šīs konfliktsituācijas, komentē šefpavārs Žanis Raivo Behmanis.
Kad klientam ir taisnība
Lūk, nosacījumi, kuri var būt par pamatu atteikties apmaksāt rēķinu un lielākoties šajos gadījumos katrs sevi cienošs restorāns godprātīgi atzīs savu vainu par labu klientam:
- Ēdienā tiek konstatēts "svešķermenis": mats, stikls, prusaks u.tml.;
- Pagatavošanai izmantoti bojāti produkti, ko var secināt pēc ēdiena aromāta/garšas vai izskata;
- Ēdiens neatbilst tā aprakstam ēdienkartē, piemēram, avokado aizstāts ar gurķi vai liellopa gaļa ar cūkgaļu. Viesmīlim tevi par izmaiņām jābrīdina pasūtījuma izdarīšanas laikā un jāsaņem tava piekrišana;
- Nekvalitatīvi pagatavots ēdiens – pārsālīts, piededzis vai, gluži pretēji, jēls;
- Ēdiens servēts neatbilstošā temperatūrā: knapi silta zupa, izkusis saldējums u.tml.;
- Neatbilstošs porcijas svars, piemēram, ēdienkartē minēto 200 gramu gaļas vietā uz šķīvja ir 100 grami;
Ja tavi iebildumi netiek ņemti vērā, neizdodas vienoties par abām pusēm pieņemamu variantu un tiek uzstāts, lai tu pasūtījumu apmaksā "pēc pilnas programmas", ar foto vai video kameru iemūžini strīdus objektu, veic situāciju aprakstošu ierakstu restorāna sūdzību grāmatā (nofotografē arī šo ierakstu, jo konflikta gadījumā var gadīties, ka tevis aizpildītā lapa grāmatā vairs nav atrodama) un adresē iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC).
Ko darīt, ja ēdiens negaršo
Gadījumā, ja atnestais ēdiens gluži vienkārši neapmierina tavas ekspektācijas – negaršo vai nav acij tīkams, nebūtu godprātīgi cerēt uz ēdiena maiņu vai atteikties apmaksāt pasūtījumu, jo, kā zināms, par gaumi nestrīdas. Tu, protams, vari palūgt aizstāt atnesto ēdienu ar citu, bet tādā gadījumā šo iegribu tev nāksies apmaksāt no savas kabatas.
Vēl var gadīties situācija, kad tu iepriekš informē viesmīli, lai pasūtītajam ēdienam nepievieno kādu konkrētu sastāvdaļu, piemēram, papriku vai dilles, bet, saņemot pasūtījumu, konstatē, ka tavs lūgums nav ticis ievērots. Ir cilvēcīgi saprotams, ka šāda nevērība var raisīt sašutumu un vēlmi apmētāt viesmīli ar apelsīniem - tieši šo protesta zīmi kādā Rīgas zupu restorānā bija izvēlējies mūziķis Andris Kivičs, tomēr prātīgāk būs atgādināt aizmāršīgajam darbiniekam savu lūgumu un palūgt uz iestādes rēķina nomainīt ēdienu vai atteikties to apmaksāt.
Pašmāju šefpavāra viedoklis
Lai noskaidrotu, kādos gadījumos klienti Latvijas restorānos mēdz atteikties maksāt par pasūtījumu un kā tiek atrisinātas šīs konfliktsituācijas, "Tasty" uzrunāja Žani Raivo Behmani, kurš savu pieredzi jau 10 gadus kaldinājis dažādos pašmāju un ārzemju restorānos. Lūk, šefpavāra viedoklis.
"Ir tā, ka parasti restorāni piekāpjas neapmierinātajam viesim – samierinās un uzsauc uz iestādes rēķina, turklāt vēl atvainojas un ar kaut ko pacienā. Lielākoties pasūtījumu atsauc ne jau tāpēc, ka negaršo, bet vienkārši kaut kas nav pa prātam un viss – tādi mazi principiņi. Gadās, ka viesmīlis ir neprofesionāls un nenokomunicē ar viesi kā nākas. Gadās, ka cilvēks ir dumjš un nemāk izlasīt ēdienkarti. Diemžēl, par viesu stulbumu parasti "pēc pilnas programmas" dabū ciest restorānu darbinieki. Piemēram, nesen bija gadījums, kad kundzīte pasūtīja lēni gatavotu - marinētu zandartu un beigās "atmeta" atpakaļ - negribot saindēties, jo esot jēls...
Pagājušajā nedēļā, piemēram, trīs dāmītes izvēlējās cūkas pavēderi, par kuru viesmīlis tika izstāstījis, ka ēdiens būs trekns – kā jau vēders. Pasūtot uzstāja "ja hoču trekns", bet beigās tomēr saka "užas, ir tik taukains...". Viss tomēr beidzās uz pozitīvas nots – dāmas samaksāja par trekno pavēderi un šķīvji bija izlaizīti tukši. Es uzsaucu komplimentu, un visi priecīgi.
Reiz viens džeks pasūtīja lēni gatavotas ribas – mums tās sanāk bezgala maigas un sulīgas, jo taisām 24 stundas cirkulatorā 63 grādu temperatūrā. Atnesa atpakaļ un teica, ka pārāk sulīgas, esot ar ūdeni sašpricētas. Es paliku uz pauzes! Aizgāju pie galdiņa ar viņu runāt, izstāstīju, kā ribas tiek gatavotas, klientu drusku tā kā "atlaida", bet jau mūsu sarunas sākumā, sapratu, ka ar tādu cilvēku ir bezjēdzīgi komunicēt un viņš paliks pie savas taisnības. Nojauta mani nepievīla, kolīdz biju prom virtuvē, čalis atkal sāka lekties un rezultātā vadība viņam ļāva nesamaksāt.
Ļoti svarīga ir cilvēcīga komunikācija ar neapmierināto klientu. Gadījumos 90% no 100% es kā šefpavārs varu "izvilkt" situāciju un vērst to par labu, pateicoties savai pārliecībai un harizmai, bet, strādājot šajā nozarē, jārēķinās, ka ik pa laikam būs tādi "gadījumi", ko nav iespējams ietekmēt.
Protams, mēdz būt arī sabojātas lietas, ne gluži vecs ēdiens, bet līdz galam nenostrādāts, steigā atdots, lai tik būtu. Darbiniekam tas tā “ai, kā ir, tā ir”, bet vainu par to, ka nav izdarīts pareizi, protams, uzņemos es kā šefpavārs - vissviens, varēju vai nevarēju es ko mainīt, lai tā nenotiktu. Bet tāda ir dzīve – katru rītu pamostamies, lai visu sačakarētu, bet mums ir dota vesela diena, lai visu izlabotu un vērstu pr labu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
