Veģetārisms un videi draudzīga, ilgtspējīga domāšana kļūst arvien populārāka. Vieni atsakās no gaļas, lai uzlabotu veselību, citi – ētisku apsvērumu dēļ, turot rūpi par dzīvniekiem, trešie, rūpējoties par ekoloģiju un vēloties mazināt lopkopības nodarīto postu mūsu planētai. Vēl kāds ik pa laikam gavē, sekojot reliģiskiem priekšrakstiem, un arvien vairāk ir to, kas ievēro pasaulē populāro Bezgaļas pirmdienu (Meatless Monday), izslēdzot no ēdienreizēm gaļu vismaz vienu reizi nedēļā.
Kaut gan nav neapstrīdamu pētījumu par to, ka veselībai nāktu par labu pilnīga atteikšanās no gaļas un citiem dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem, speciālisti nepagurdami atkal un atkal atgādina par sabalansēta uztura nozīmi un to, cik svarīgi iekļaut ēdienkartē pietiekami daudz augļu, dārzeņu, pākšaugu un citu augu valsts produktu. Pieaugušam cilvēkam vajadzētu apēst ne vairāk kā 80 gramus gaļas dienā, tātad, ne vairāk kā 400 gramus nedēļā. Uztura speciālisti, dietologi un ārsti ir vienisprātis, ka tādi gaļas produkti, kā desas un kūpinājumi, nav tā veselīgākā izvēle un, lietoti pārāk bieži, paaugstina iespēju saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām un 2. tipa cukura diabētu.
Sabalansēta diēta, kuras pamatā ir augu valsts produkti, samazina asinsspiedienu, holesterīna līmeni un sirds slimību risku. Turklāt veģetārs uzturs palīdz samazināt svaru un kopumā pozitīvi ietekmē veselību. Kaut gan pastāv risks, ka, atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, neaizvietojamās aminoskābes un virkne mikroelementu organisms nesaņems pietiekamā daudzumā, ir veidi, kā situāciju uzlabot, iztiekot bez gaļas. Protams, liela loma ir ēdienreižu plānošanai, kas pieprasa zināšanas par dažādiem produktiem un to uzturvērtību. Tā, piemēram, neaizvietojamā aminoskābe lizīns ir ne vien gaļā, bet arī riekstos, pupiņās, lēcās un raugā, bet ķirbju sēklas, spināti, banāni, auzu pārslas un sezama sēkliņas ir labs triptofāna avots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
