Kvalitātes garants vai reklāmas triks? 'Tasty' pēta doktordesas

Salīdzinot piemājas veikalos pēc nejaušības principa izvēlēto 12 doktordesu paraugu sastāvu, secinājām, ka zem lepnā nosaukuma slēpjas padsmitiem desu ar pavisam atšķirīgu sastāvu – uz etiķetēm pavīd ne vien cūkas un liellopa gaļa, bet arī vistas gaļa, ūdens un dažādas papildvielas visdažādākajās proporcijās.

Vai tiešām, ražojot leģendāro doktordesu, gaļas pārstrādes uzņēmumi var izpausties pēc sirds patikas? Lai rastu atbildes un kliedētu mītus, uz sarunu aicinājām pārtikas tehnologu Kasparu Mačuļski.

Doktordesa tika radīta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados PSRS kā ārstniecisks uzturs slimnīcās, par ko liecina arī produkta nosaukums. Viegli sagremojama, ar zemu tauku saturu – tā tika iekļauta kara un bada novārdzināto pacientu, kuriem nereti bija arī dažādas kuņģa problēmas, diētā. Ar laiku šis produkts iemantoja lielu popularitāti, tāpēc arī masveidā tika uzsākta tā ražošana. "Padomju Savienībā bija spēkā kopīga valsts standartu sistēma GOST (krievu val. ГОСТ – Государственный стандарт, valsts standarts), kas tika ieviesta 1940. gadā. Valsts standarti bija obligāti izpildāmi noteikumi, tiem bija likuma spēks. Tie noteica normas, prasības un noteikumus dažādās jomās, tādēļ arī visos PSRS gaļas kombinātos gatavotajai doktordesai bija jāatbilst noteiktai receptūrai, kurā bija sekojoši komponenti: augstākā labuma liellopa gaļa, pustrekna cūkgaļa, olas, piens, sāls, cukurs, garšvielas (kardamons, muskatrieksts). Tāpat jau tajā laikā tika pievienots nātrija nitrīts, kas mūsdienās ir konservants (E250). Par doktordesu saukt varēja tikai pēc minētā standarta ražotu produktu – bez atkāpēm un izņēmumiem," kulta produkta vēsturi ieskicē pārtikas tehnologs.