"Kaņepe ir sens barības un šķiedru augs. Tā Latvijā, tāpat kā citur Eiropas austrumu daļā, audzēta jau laikā pirms Kristus," skaidro Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule. Kaņepju sēklas bija visai nozīmīgas mūsu senču uzturā – tās aizstāja gan taukvielas, gan pienu. Iztaukšķētas, sagrūstas un izsijātas kaņepes sajauca ar sāli un ēda pie biezpiena vai kartupeļiem. Sevišķi iecienīts bija no sagrūstām kaņepju sēklām taisīts kaņepju sviests jeb melnais sviests. Iztaukšķētas sēklas piestā grūda tik ilgi, lejot klāt sālsūdeni, līdz radās melna, taukaina masa. Tā labi garšoja pie maizes un sausiem kartupeļiem.
Lai arī no skata gaužām necils augs ar pamatīgām saknēm tautas tradīcijās, tomēr sējas kaņepe mūsdienās ir kļuvusi par pieprasītu izejvielu visdažādākajās nozarēs. Taujāts par kaņepju izmantošanu, Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes loceklis Uldis Šauers skaidro, ka tradicionāli kaņepes – to eļļa un sēklas – tiek izmantotas pārtikā: "Tās ir unikāli bagātas ar visām neaizvietojamām aminoskābēm, to skaitā omega-3, omega-6 un gamma linolskābi, kā arī proteīniem un minerālvielām – vegāniem un svaigēdājiem nav nekādas nepieciešamības grauzt nez no kurienes atvestās čia sēklas, ja mūsu pašu kaņepēm ir vēl izcilākas uzturvielu īpašības!"
Kaņepju šķiedru Latvijā šobrīd pārstrādājot tikai uzņēmums "Hemp Time", lielākoties tās audzē eksportam, un Eiropā tās plaši izmanto tekstila rūpniecībā – gan dažādu audumu, gan izturīgu virvju un tauvu ražošanai. Šauers uzskata, ka kaņepju šķiedras audums ieteicams visiem, kuriem rūp sava un bērnu veselība, jo kaņepāju audzēšanā ir iespēja nelietot pesticīdus vai citu augu aizsardzības ķīmiju, līdz ar to kaņepes nesatur nekādas cilvēkam potenciāli kaitīgas vielas. Eiropā tās tiek izmantotas arī modernajā autobūvē – ne tikai salona pārklājos, bet arī bioplastmasas detaļās. Savukārt kaņepju spaļi ir kļuvuši neaizstājami ekomāju būvniecībā, tos izmanto kā dabisko siltuma izolācijas materiālu, kas dzīvojamo ēku padara veselīgu un "elpojošu", Latvijā šādu būvniecības risinājumu piedāvā pašmāju uzņēmums "Hemp Eco Systems Latvia".
Senči kaņepju laukā gāja izgulēt paģiras
"Veselības un ilga mūža noslēpums" – tā sauc vienu no daudzajām izcilās latviešu uztura speciālistes un zioterapeites Doras Švīkules sarakstītajām grāmatām. Lieki piebilst, ka autore pati nodzīvoja apaļus deviņdesmit gadus. Ulmaņlaikos par Doru Švīkuli bija dzirdējušas teju visas sievietes, viņas padomi tika apkopoti grāmatās, izskanēja priekšlasījumos, tika izmēģināti praksē un apspriesti gan lepnos salonos, gan vienkāršos namiņos. Savā izdevumā "Veselīgākās zāļu tējas" (Valters un Rapa, 1939.) Švīkule par kaņepēm raksta: "Kaņepes diemžēl vairs maz kur audzē, bet mājas ārstniecībā tās ļoti ieteicamas, bez tam šis augs materiāli attaisnojas, jo, sākot ar kaņepu šķiedru, sēklām, eļļu, viss maksā dārgu naudu, un viss ir veselīgs un labs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv