Tējas vēstures pirmsākumi meklējami Ķīnā pirms vairāk nekā 2000 gadu, un no turienes tā pamazām izplatījusies pasaulē: vispirms uz kaimiņzemēm, tad, pateicoties eiropiešu jūrasbraucējiem, arī tālāk, nonākot Eiropā, Indijā un Amerikā. Gadsimtu gaitā tēja apmierinājusi visdažādākās cilvēku vēlmes – uzmundrinājusi, nomierinājusi, dziedinājusi un vienkārši sagādājusi prieku. Tēju iegūst no tējas krūma "Camellia sinensis", tāpēc Latvijas pļavās saplūcamo augu uzlējumi īsti nav tēja, kaut arī izcīnījuši stabilu pozīciju tēju hierarhijā. Gan zaļo, gan melno un balto tēju iegūst no viena auga; atšķirības nosaka tas, kura auga daļa tiek izmantota un kā tā tiek apstrādāta. No šī ansambļa "izkrīt" vienīgi sarkanā tēja jeb "Rooibos", kuras izcelsme meklējama Āfrikā.
"Tēja mūsu izpratnē ir kaut kas pilnīgi cits nekā ārstēšanās un zāles vai sarežģīti, nebeidzami rituāli. To visu var darīt, bet, līdzīgi kā kafija, arī tēja pilnā krāšņumā atplaukst tikai tad, ja to gatavo ar cieņu un mīlestību," teic Arturs Grikke.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
