Enerģijai, mieram vai miegam. Speciālists atklāj labākās diennakts stundās dažādām tējām

Tējas vēstures pirmsākumi meklējami Ķīnā pirms vairāk nekā 2000 gadu, un no turienes tā pamazām izplatījusies pasaulē: vispirms uz kaimiņzemēm, tad, pateicoties eiropiešu jūrasbraucējiem, arī tālāk, nonākot Eiropā, Indijā un Amerikā. Gadsimtu gaitā tēja apmierinājusi visdažādākās cilvēku vēlmes – uzmundrinājusi, nomierinājusi, dziedinājusi un vienkārši sagādājusi prieku. Tēju iegūst no tējas krūma "Camellia sinensis", tāpēc Latvijas pļavās saplūcamo augu uzlējumi īsti nav tēja, kaut arī izcīnījuši stabilu pozīciju tēju hierarhijā. Gan zaļo, gan melno un balto tēju iegūst no viena auga; atšķirības nosaka tas, kura auga daļa tiek izmantota un kā tā tiek apstrādāta. No šī ansambļa "izkrīt" vienīgi sarkanā tēja jeb "Rooibos", kuras izcelsme meklējama Āfrikā.

"Tēja mūsu izpratnē ir kaut kas pilnīgi cits nekā ārstēšanās un zāles vai sarežģīti, nebeidzami rituāli. To visu var darīt, bet, līdzīgi kā kafija, arī tēja pilnā krāšņumā atplaukst tikai tad, ja to gatavo ar cieņu un mīlestību," teic Arturs Grikke.

Lai tējas dzeršana harmoniski iekļautos dienas ritējumā, nozīme ir ne tikai šķirnei un garšai, bet arī diennakts laikam, kad cilvēks nolēmis konkrēto tēju baudīt, skaidro speciālists. "Viens aspekts, kas jāņem vērā, ir cilvēka dabiskais fizioloģiskais stāvoklis. Mēs dienas gaitā dažādi uztveram garšas: ir tādi brīži, kad patīk intensīvākas, un ir tādi, kad labprātāk izvēlamies mierīgākas, niansētākas. Otrkārt, svarīgi, vai, malkojot tēju, arī kaut ko ēdam, jo ir tējas, kuras lieliski sadzīvo ar ēdienu, un ir tādas, ko vajadzētu izbaudīt vienas pašas. Treškārt, melnās un zaļās tējas satur kofeīnu, kura nav, piemēram, herbālajās tējās, tāpēc arī tēju dzeršanas laiks nav mazsvarīgs," norāda Grikke. Viņš piebilst – izvēloties jebkuru tēju, ir jāievēro ieteicamais pagatavošanas laiks un ūdens temperatūra, kas katrai tējai ir atšķirīga.

Lūk, speciālista ieteikumi, kādās diennakts stundās labāk baudīt dažādas tējas.

Melnā tēja satur tanīnus, kas tai sniedz raksturīgo rūgteno garšu, un arī kofeīnu, tāpēc ir ideāli piemērota baudīšanai no rīta, iesaka eksperts. Tradicionāla melnā tēja vai tāda žanra klasika kā "Earl Grey" ar vieglu bergamotes noti ir lielisks brokastu repertuārs. To ieteicams baudīt rīta stundās pēc pamošanās un pēcpusdienā no pulksten 11 līdz pat 15.

"Lai tējas kvalitāte atklātos pilnībā, ir svarīgi, cik karstā ūdenī to gatavojam un cik ilgu laiku tai dodam, lai ievilktos. Melnajai tējai tie ir 90 grādi un apmēram 4–5 minūtes," stāsta tējas eksperts. "Ja gadījies pamosties ar kādu rīta kreņķīti un gribas sevi palutināt, lai saņemtos dienai, ļoti ieteicama kombinācija ir melnā tēja un šokolāde – tas ir lielisks duets."

Un kā tad ar cukuru? "Cukurs labai tējai neder, toties sliktai lieliski piestāv, jo tas nomāc gan pašas tējas, gan aromatizatoru garšu. Iesaku labu tēju vispirms pagaršot bez nekā, izbaudot tās aromātu un garšas nianses. Un tad, ja vēlaties, varat pievienot nedaudz cukura," iesaka Arturs Grikke.

Pusdienlaikā, kad jāatjauno enerģijas krājumi, īstā izvēle ir zaļās un aromatizētās tējas, iesaka speciālists.

Zaļās tējas ir svarīgi pareizi pagatavot. "Zaļo tēju ideālā gatavošanas temperatūra ir 80 grādu, taču jāuzmanās ar gatavošanas ilgumu. Kuram gan nav gadījies pagaršot zaļo tēju, kas sarauj muti čokurā! Un tad cilvēks nolemj, ka viņam zaļā tēja negaršo. Bet, visticamāk, tā vienkārši ir bijusi pārturēta. 3–4 minūtes ir pilnīgi pietiekams laiks," norāda Arturs Grikke.

Viņš atgādina, ka arī šīs ir no uzmundrinošajām tējām, turklāt lieliski baudāmas kopā ar ēdienu, tāpēc īpaši piemērotas baudīšanai pusdienlaikā. Viņš iesaka kombinēt zaļo tēju ar jūras velšu ēdieniem, īpaši japāņu tējas, kam piemīt raksturīgais jūras aļģu aromāts. Savukārt klasiska Ķīnas zaļā tēja, kā arī dzēriens ar jasmīna vai ingvera aromātu dāvās dzīvesprieku pat vissaspringtākajā dienā.

Laikā no pulksten 15 līdz 18 ir laiks pārslēgties no kārtīga dienas skrējiena uz vakara cēlienu. "Šis ir dažādu ziedu un augļu tēju laiks," stāsta Arturs Grikke. "Te var baudīt karkade tējas no hibiska ziediem, arī mūsu pašu kumelītes un citas ziedu tējas, kas nesatur kofeīnu, toties bagātīgā aromāta buķete dāvā iedvesmu pēcpusdienas darba cēlienam un atgādina, ka dzīve ir skaista!" eksperts piebilst – ziedu un augļu tējas sniedz prieku arī acīm, jo izskatās ļoti skaisti, tāpēc ir rekomendējamas tiem, kuri jūtas iestiguši ikdienas rutīnā. Viņš atgādina – visas zāļu tējas ir pagatavojamas verdošā ūdenī un var droši ievilkties 5 vai pat 6 minūtes.

"Ja piekopjat no Anglijas nākušo tradīciju tējas laikā malkot tēju ar pienu, tad gan labāk izvēlēties "Earl Grey" melno tēju, jo tā ideāli sader gan ar pienu, gan citronu, un arī nedaudz cukura tai neskādē," iesaka tēju eksperts.

Vakaram vispiemērotākās ir tējas bez kofeīna, lai tieši pirms gulētiešanas nepiemeklētu bezmiegs. "Piparmētru vai pļavas tējas ir lieliskas malkošanai vakarā, bet var pamēģināt arī vieglu "Oolong". Tā ir karaliska tēja, ko sākotnēji dzēra tikai imperatora galmā. Tā ir bagāta vitamīniem, palīdz harmonizēt nervu sistēmu un nomierināties, ja gadījies kāds satraukums. Vakaram sevišķi piestāvēs aromatizēta "Oolong" tēja, piemēram, ar karameles noti – kā konfekte uz spilvena," iesaka Grikke.

Tējai ir jāatvēl laiks, kaut arī bezgalīgs tējas dzeršanas rituāls nav obligāts. Tomēr vakarā, iespējams, rituālam ir lielāka nozīme nekā citos diennakts laikos, norāda eksperts. "Silts dzēriens, ko dzeram mierīgā atmosfērā, ir relaksējošs un patīkams. Tas var izvērsties par jauku ģimenes ikvakara rituālu, ja nav laika kopā ieturēt pamatīgas vakariņas vai arī ģimene mājās sapulcējas vēlu. Taču pusstundu gara saruna pie tējas tases ir tieši tas, kas vajadzīgs! Varbūt tā ir tēja, kas pagatavota iemīļotajā tējkannā no vecmāmiņas skapja, vai no paaudzes paaudzē nodota tasīte, no kuras malkota tēja būs izcils dienas noslēgums."