Parasti saulaini dzeltenās vasaras vēstneses gaiļbiksītes (Primula veris) ievācam tējai, bet tām ir daudz plašāks pielietojums. Piemēram, Anglijā un Holandē gaiļpiešus audzē sakņu dārzos kā salātu augu, jo to lapas pēc uzturvērtības daudzkārt pārspēj dārza zaļos salātus. Pavasarī, kad organisms izjūt vitamīnu badu, ir jo īpaši svarīgi dabīgā veidā uzņemt mikroelementus un citas bioloģiski aktīvas vielas. Vien pāris gaiļbikšu lapas nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo diennakts C vitamīna devu. Šis augs var tikt izmantots ne tikai salātos, bet arī kā vitamīniem bagāta piedeva pie zupām, mērcēm, kartupeļu biezeņa un citiem ēdieniem.
Augs satur aktīvās bioloģiskās vielas – C (līdz 1100 mg/ 10 g), A (līdz 3 mg% karotīns), E vitamīnus, saponīnus (līdz 2% lapās un līdz 10% saknēs), flavonoīdus, ēteriskās eļļas, organiskās skābes, miecvielas, vietnē "Fitoterapija" skaidro augu pazinējs Artūrs Tereško, norādot, ka gaiļbiksītes lieto hronisku vēdera aizcietējumu gadījumos, tāpat kā urīnu dzenošu līdzekli. Augam ir vāji nomierinošs un iemidzinošs iespaids. Turklāt tautas medicīnā gaiļbiksītes lieto neiralģiju, neirožu, migrēnas reizēs, menstruālā cikla nojukšanas gadījumos, kā arī pie klimaksa sarežģījumiem. Gaiļbiksīšu ziedi un saknes īpaši labi palīdz cilvēkiem, kam ir nosliece uz histēriju, emocionāli nestabiliem, jutīgiem pret laika maiņām, kā arī sirgstošiem ar migrēnu un galvas reiboņiem. Saknei piemīt sviedrējošas, karstumus mazinošas un atkrēpošanu veicinošas īpašības. Šajā rakstā vari plašāk lasīt par gaiļbiksīšu slēpto spēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
