Neērta šiverēšanās virtuvē? Astoņi praktiski ieteikumi, kā visu vērst par labu  (1)

Kā virtuvē notiek pārtikas kustība? "Ja uz virtuves grīdas uzzīmētu kustību, ko ar kājām veicam, tad varētu redzēt, ka ļoti daudz nostaigājam. Var jau teikt, ka staigāt ir veselīgi, bet pēc nogurdinošas dienas uz kājām tas nav nepieciešams," stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Kustība parasti sākas no ledusskapja, tad seko virsma, uz kuras sagriežam produktus mazgāšanai. Tad seko izlietne, pēc tam gatavošanas virsma, plīts un cepeškrāsns. Beidzam ar virsmu ēdiena noformēšanai un novietošanai uz šķīvja. Tāpēc būtu vērts šo virtuves inventāru novietot tādā secībā, lai nav liekas staigāšanas," iesaka speciālists.

Iekārtojot virtuvi, aktuāls ir jautājums, kādu ledusskapi izvēlēties – ar saldētavu apakšā vai augšā? "Paskatāmies, cik bieži izmantojam saldētavu un cik bieži – ledusskapi? Ja ledusskapis novietots apakšā, katru reizi jānoliecas, lai kaut ko paņemtu. Veselam cilvēkam tas nesagādās problēmas, bet, ja ir muguras problēmas, tad bieža noliekšanās būs sāpīga un traucējoša," skaidro speciālists.

"Cepeškrāsns standarta vieta zem plīts ir loģiska, bet neērta. Katru reizi jānoliecas, lai izceltu ko smagāku vai lielāku." Ja izmantojam cepeškrāsni bieži, Ivars Vanadziņš iesaka apsvērt iespēju novietot to acu augstumā vai otrajā līmenī. "Garāmejot mēs redzam, kas cepeškrāsnī notiek, un ēdiens ērti izņemams. Turklāt nevar apdedzināt rokas, tik dziļi liecoties pēc ēdiena."

Lielais "sāpīgais" jautājums, pēc speciālista teiktā, ir tad, kad remonta meistars prasa – kādā augstumā novietot virtuves virsmu. Standarta? "Iekārtojot letes virsmu, nekautrējieties saprast, kāds ir jūsu ģimenes biežākais virtuves lietotājs, kāds ir ģimenes locekļu vidējais garums. Tas, ka bērniem virsma būs par augstu, ir skaidrs, bet viņiem staipīšanās netraucēs. Standarta augstums, ko meistari liek, ir 85 centimetri. Bet mūsdienu jaunie cilvēki ir gari. Mums vairs nav standarta augumi un augstumi," norāda speciālists.

Otrs variants ir uzstādīt darba virsmai kājiņas, ar kurām var regulēt augstumu. "Tas ir labi, bet jārēķinās, ka tam seko daudzas nianses, piemēram, flīzējums, logi, dekoratīvie elementi. Jāapdomā, kādas robežās varam regulēt augstumu," norāda Ivars Vanadziņš.

Pēc speciālista teiktā, milzīga problēma ir arī izlietnes krāna garums. "Ja ir standarta dziļuma virtuves virsma – 60 centimetrus plata, tad problēma ir tajā, ka grūti atrast garus krānus, kas aizsniedzas līdz izlietnes vidum. Bieži mums jānoliecas tālu uz priekšu, jo krāns atrodas dziļākajā izlietnes malā. Turēt muguru saliektu uz priekšu sev neērtā augstumā ir slikta kustība no ergonomikas viedokļa. Ja cilvēkam jutīga mugura, tad pāris minūšu laikā, mazgājot produktus zem šāda krāna, var parādīties nepatīkama, velkoša sajūta."

Ja bieži un regulāri ceļam roku virs plecu augstuma, tad no ergonomikas viedokļa plaukti ar paceļamo mehānismu nav īpaši labs risinājums. "Atvērt plauktu ir vieglāk, jo mehānisms palīdz. Lai to aizvērtu, jāpastiepjas, jāpaceļ rokas virs plecu līmeņa. Ja cilvēkam ir plecu bojājumi vai elkoņu iekaisumi, kas mūsdienās ir bieža parādība, tad šādi uz augšu veramie plaukti nav labākais risinājums. Tad, iespējams, klasiskie plauksti ar durtiņām ir pat labāki," uzskata speciālists.

Atvilktnes ir labs risinājums, taču arī tām ir kāda ne īpaši ērta nianse. "Ja atvilktnes ir ļoti dziļas un apakšējā atvilktnē glabājam ikdienā lietotos šķīvjus, tad bieži sanāk liekties 60 centimetrus uz priekšu un vēl uz leju." Tāpēc speciālists iesaka pašā apakšā glabāt priekšmetus, ko tik bieži neizmantojam. "Bet vispār atvilktnes ir labas, tās palīdz pret sniegšanos iekšā un dziļumā, lai paņemtu nepieciešamo."

Nereti sērijveida dzīvokļos virtuves ir tik mazas, ka katrs centimetrs ir svarīgs. Ne vienmēr mums pietiek līdzekļu, lai mainītu izkārtojumu, jo virtuves remonts ir ļoti dārgs. Ja vienreiz virtuve izbūvēta, mēs tajā dzīvojam ilgus gadus. Ja ir veselības problēmas, piemēram, traumēta mugura, sāpīgas locītavas, ir nianses, kuras varam pamainīt arī esošajā virtuvē. "Iesaku padomāt par augstumiem. Var inventāram pielikt kājiņas. Standarta sēriju risinājumu virtuvēs ilgus gadus dizaina kļūda bija tā, ka plauktiņi beidzas līdz ar grīdu. Tas tiek darīts tīrības dēļ, lai nesakrātos netīrumi zem plauktiņiem, taču tas nav veiksmīgi. No ergonomikas viedokļa pareiza poza būtu, ja varam pieiet pie virsmas un strādāt tā, lai pirkstu galus varam palikt apakšā," norāda speciālists.

Otrkārt, viņš iesaka pārdomāt kustēšanās maršrutu virtuvē. Treškārt, varam pamainīt priekšmetu atrašanās vietas: "To katliņu, ko izmantojam reizi mēnesī, varam nolikt apakšējā līmenī. Kaut ko novietot pie sienas vai ledusskapja sāniem, lai nav katru reizi jāsniedzas pēc priekšmeta augstajos plauktos . Tagad ir daudz virtuves organizatoru iespēju, kas ļoti palīdzēs arī kompaktajās virtuvēs". Kā iespēja pastāv izvēlēties speciālus instrumentus: "Parasti mēs nazi turam ar izstieptu pirkstu, taču rokai labāka pozīcija būtu nazi turēt kā zāģi. Vai arī izmantot šķēres vistas un zoss sadalīšanai klasiskā naža vietā. Tas ir daudz ērtāk," iesaka Ivars Vanadziņš.