Nepārspīlē ar etiķi un neliec gaļu uz liesmas
Galvenais ir laba un kvalitatīva gaļa. "Iesaku iegādāties no vietējiem, zināmiem zemniekiem, jo, pērkot lielveikalā, var sanākt laimes spēle. Nesaku, ka veikalos pirktā gaļa ir sliktāka, taču pie zināmiem zemniekiem tā būs viennozīmīgi pārbaudīta. Un svarīgi – gaļa nedrīkst izskatīties pārāk tumša, jābūt gaiši rozā krāsā," stāsta restorāna "Čarlstons" šefpavārs Haralds Mekšs. Grilēt labāk uz malciņas, piemēram, alkšņa vai ābeles, kas piešķirs īpašu aromāta buķeti. Turklāt uz oglēm cepta gaļa nebūs ar unikālo dūmu aromātu. "Uz oglēm lietot degšķidrumu var, jo ogles tiek aizdedzinātas sākumā un šķidrums izdeg. Bet esmu redzējis, ka cilvēki grilēšanas procesā pielej papildu degšķidrumu, un tas gan nav pareizi, jo viss sasūcas gaļā." Gaļu, ko durt uz iesmiem, šefpavārs iesaka sagriezt 4–5 centimetrus lielos gabaliņos un vienmērīgi – lai nav tā, ka taukums ir tikai vienā pusē, jo tad tas satecēs uz oglēm un radīs liesmu. "Esmu novērojis, ka cilvēki nepacietīgi liek gaļu uz uguns liesmas, bet tā nevajadzētu darīt, jo gaļa apdegs. Jāliek uz pelēkām oglēm, kas ir sārtas, bez liesmas. Turklāt Latvijā ir tendence pārcept gaļu, un tad tā ir sausa. Gatava gaļa ir tad, kad viegli sagriežama, bet vēl nojaušama maigi rozā nokrāsa." Galvenais – marinējot nepārspīlēt ar galda etiķa pievienošanu, jo tas padara gaļu sausu, stāsta šefpavārs. "Etiķis pie mums ir iecienītākā marināde, tas dod skābumiņu, bet nedrīkst to pielikt par daudz."