Antej
Foto: Dārzkopības institūts
Plašais šķirņu klāsts Latvijā dažreiz var saimnieces padarīt domīgas – kuru šķirni ņemt sulai un kuru ievārījumam? Un ko vēl var pagatavot no āboliem?

Ābeles ir viena no visplašāk audzētajām augļu kultūrām pasaulē, un to augļi svaigam patēriņam tirdzniecības tīklos ir pieejami visu gadu. To gan vēl nevaram teikt par vietējiem āboliem, kam mūsu patērētāji dod priekšroku garšas ziņā. Dienvidos audzētie augļi ir bagātāki ar cukuriem un tajos ir mazāk skābes, savukārt Latvijas klimats ļauj nodrošināt mūsu āboliem raksturīgo, brīnišķīgo aromātu un ierasto saldskābo garšu. Organiskās skābes un cukuri ir būtiski šķīstošās sausnas satura un augļu saldās garšas veidotāji, kuru daudzums ir savstarpēji cieši saistīts. Sarindojot pēc daudzuma, fruktoze, glikoze un saharoze ir galvenie cukuri, kas nosaka ābolu salduma pakāpi. No skābēm lielākais daudzums ir ābolskābei, tad seko hinīnskābe un citronskābe. Interesanti, ka ābolskābe ir dominējošā organiskā skābe ne tikai ābolu, bet arī saldo ķiršu sulā, veidojot pat virs 90% no kopējā skābju satura. Ābolus raksturojošās īpašības: cietība, sulīgums, cukuru un skābju attiecība, uzglabāšanas iespējas un, protams, sezonalitāte būs galvenie noteicošie faktori dažādu pārstrādes produktu pagatavošanai.

Āboli ir ļoti piemērota izejviela pārstrādei kopš senseniem laikiem. Tos var žāvēt, spiest no tiem sulu, gatavot biezeņus, džemus, marmelādi un sukādes, vārīt ievārījumu, gatavot etiķi, vīnu un stiprākus alkoholiskos dzērienus, tie ir piemēroti jaukšanai ar citiem augļiem un ogām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!