<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@gadgapho'>Gareth Hubbard</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Apvienoto Nāciju Organizācijas dati liecina, ka trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta vai izšķērdēta, un tam ir negatīva ietekme uz tautsaimniecību, vidi un sabiedrības labklājību. Pārtikas atkritumu pūšanas procesā izdalās 6–8% gāzu, kas ir līdzvērtīgi gandrīz 90% globālās transporta nozares radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Lai gan daļa pārtikas iet zudībā jau ražošanas un transportēšanas gaitā vēl pirms nonākusi pie patērētājiem, aptuveni pusi pārtikas atkritumu rada tieši attīstīto valstu mājsaimniecības, piemēram, Eiropā tiek izšķērdēts 53% pārtikas, bet Kanādā - 47%. Daudzi pat neiedomājas, ka nepareiza pirkumu plānošana, pārāk liela ēdienu daudzuma gatavošana maltītei vai tikai nezināšana, kā pareizi glabāt nopirktos augļus vai gaļas produktus, rada milzīgu problēmu, kas Eiropas Savienībā izmaksā aptuveni 143 miljardus eiro gadā. Saskaņā ar promocijas darba par Latvijas mājsaimniecību pārtikas izšķērdēšanu ēšanas paradumu kontekstā 2017. gadā datiem mājsaimniecība Latvijā, kurā ir tikai pilngadīgi ģimenes locekļi, izšķērdē 8% pārtikas, bet mājsaimniecībā, kurā ir arī bērni – 11% pārtikas. Pārvēršot šo daudzumu naudas izteiksmē – tie ir 475,56 eiro gadā uz vienu ģimeni. Pasaulē lielākais pārtikas produktu un dzērienu ražošanas uzņēmums "Nestlé" par prioritāti ir izvirzījis pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanu, un nepārtraukti sadarbojas ar partneriem un vietējo sabiedrību, lai mazinātu pārtikas izšķērdēšanu un veicinātu ilgtspējīgāku patēriņu. Uzņēmums sniedz piecus padomus, kā mājsaimniecības var mazināt pārtikas izšķērdēšanu un tās nodarīto kaitējumu videi.

Plānojiet pirkumus. Šķiet ļoti vienkārši, taču, lai pirkumu plānošana būtu efektīva, tai ir jākļūst par paradumu. Zelta likums šajā ziņā ir ļoti vienkāršs: nepērciet vairāk kā nepieciešams. Pandēmijas laikā mēs esam pieraduši vienā reizē iegādāties lielākus pārtikas krājumus, taču pārtikas grozs ir jāveido no produktiem, kam ir ilgāks derīguma termiņš un kas pastāvīgi tiek lietoti jūsu mājās. Nepērciet neko, ko neplānojat ēst. Turklāt ieteicams izvērtēt, kādi produkti jau ir mājās, un izveidot nedēļas ēdienkarti un trūkstošo produktu sarakstu. Sevišķi rūpīgi pārdomājiet, cik daudz augļu un dārzeņu apēdat, jo parasti tieši tie nonāk atkritumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!