Iekšējais trusis ir pamodies: dodiet zaļumus!

Visu, ko sirds kāro, un kādas sēklas var dabūt – jāatceras, ka tām jābūt nekodinātām. Ļoti populāri ir kressalāti – dīgst ar garantiju, pilni ar dzelzi, zaļi, skaisti un sulīgi, tie rotā jebkuru ēdienu, sākot no sveistmaizes līdz steikam. Diedzēšanai lieliski der ar dažādi labības graudi: rudzi, kvieši, mieži, auzas. Lieliski var diedzēt arī lucernu, redīsus, sinepes, saulespuķes, pat zirņus un lēcas!

Tajos ir A, B1, B2, B6, B12, C, D un E vitamīni, magnijs, dzelzs, cinks, fosfors, kālijs, kalcijs un citas minerālvielas, aminoskābes, hlorofils, fermenti un šķiedrvielas. Labo vielu koncentrācija ir tik spēcīga, ka pietiek ar vienu ēdamkaroti dīgstu dienā!

Vispopulārākā un vienkāršākā metode, šķiet, ir šāda: uz lēzena trauka izklāj divkārt salocītu marli vai viegli samitrinātu papīra dvieli, uzber sēklas, mazliet aplaista un pārklāj ar pārtikas plēvi, kurā sabakstīti caurimiņi, lai dīgšanai pietiktu gaisa. Noliek uz palodzes un gaida! Ilgi nebūs jāgaida, jau pēc pāris dienām sāksies braša dīgšana.

Cita metode ir sēklu diedzēšana burkā. Pirmajā dienā sēklas burkā uz 4-12 stundām atstāj mirkt ūdenī. Pēc tam ūdeni jānolej un burkai jāuzklāj marle. Divreiz dienā sēklas jānoskalo ar ūdeni un, kad ūdens notecējis, burkai atkal jāuzklāj marle. Dīgs!

Var rīkoties arī pa dārznieku modei: diedzēt zaļumus puķpodā. Tajā ieber zemi, bet sēklas nevis iesēj zemē, bet saber uz augsnes virskārtas, un tad katru sēklu nedaudz piespiež pie zemes. Pēc tam visu apsmidzina ar ūdeni. Diedzējot dīgstus, regulāra mitrināšana ir obligāta – ja sēklas gadās iekaltēt, ražas nebūs.

Kā vien iepatīkas! Uz sviestmaizēm, pie biezputrām, ar omleti, mērcēs, pie gaļas, smūtijos – dāsnu roku pārkaisīti zaļumi rotās jebkuru ēdienu, turklāt ļoti skaisti un pavasarīgi izskatīsies. Galu galā – mūsu iekšējie truši ir arī īsti estēti, vai ne?