Baltmaizes šķēle ir ideāla platforma, kur izcelties citām garšām – kā sāļām, tā saldām. To zina arī amerikāņi, kuri to bagātīgi pārziež ar sāļo zemesriekstu sviestu un vēl bagātina ar saldu ievārījumu.
Sāļā un saldā saspēle ir tik dievīga, ka amerikāņi to patērē lielos daudzumos, nesatraucoties par kalorijām. Tās ir ideālas brokastis, bet sviestmaize tiek lietota arī citās ēdienreizēs.
Savu uzvaru amerikāņu ēdienreizē šī sviestmaize uzsāka 19., 20. gadsimta mijā, kad zemesriekstu sviestu sāka gatavot rūpnieciski, līdz tam tas tomēr skaitījās samērā ekskluzīvs produkts, ko katrs gatavoja mājās vai arī pārdeva limitētos daudzumos. Pirmā oficiālā šī sviestmaizes recepte ir datēta ar 1901. gadu "Boston Cooking School Magazine".
Mūsdienās vispopulārākā kombinācija ir zemesriekstu sviests un zemeņu ievārījums, bet oriģinālajā receptē minēta jāņogu želeja jeb marmelāde, ko varēja aizstāt ar paradīzes ābolīšu marmelādi. Kā jāņogas, tā ābolīši ir bagāti ar pektīnu un gatavošanas procesā labi sarecē.
Mūsdienās, izmantojot cukuru ar pektīnu, šādu efektu var iegūt no jebkurām ogām un augļiem, tādēļ savu iecienītāko marmelādi katrs var izvēlēties pats. Un amerikāņi to dara ļoti daudz. Tā ir viņu bērnības garša jau vairāk nekā gadsimtu.
Ar ievārījumu apsmērēta baltmaizes šķēle ir klasika jebkurā valstī, arī Latvijā. Varbūt pienācis laiks arī mums sākt svinēt Ievārījuma maizes dienu? Un kā būtu ar Pienā mērcētu un cukurā apviļātu maizes dienu? Vai Baltmaizes ar krējumu un cukuru diena?
Kas ir visgardākā lieta, ko liktu uz savas baltmaizes šķēles ? Ja tas ir ievārījums, tad kāds? Un, vai uz maizes jābūt arī sviestam?