panēta karbonāde
Foto: Shutterstock
Visiem zināms: ja grib dabūt kārtīgu karbonādi, jāsēžas auto (autobuss te diemžēl nederēs, tie nez kāpēc nestājas pašās labākajās vietās!), jābrauc prom no Rīgas, kur acis rāda, un pēc labas stundas jāpiestāj pie kāda krodziņa ceļa malā, teju nekurienes vidū. Ja tur jau noparkojušies pāris noputējuši auto un, vēlams, arī kāds traktors – gandrīz droši, ka būs īstā vieta! (Ceļojumu nerakstīts likums: ēd tur, kur ēd vietējie, un nevilsies!)

Tiesa, pandēmija darījusi savu, un labo karbonāžu ceļmalas krogu skaits gājis mazumā. Gods un slava izdzīvotājiem, kur vēl var dabūt īstu lauku karbonādi: tādu – pa visu šķīvi, ar visu majonēzes resti vai siera cepuri (franču karbonāde visā godībā), pētersīļa pušķi, frī kartupeļiem, burkānu, biešu salātiņiem, kā ar tomātu un gurķu šķēlēm. Viss ir garšīgs, liels un pārpārēm, un tāda arī ēdāja laime – liela un pilnīga.

Ko tādu ceļmalas krodziņu pavāri dara ar karbonādēm un ko no viņiem varam mācīties, lai karbonādes izdotos kā lauku krodziņā? Ar dažiem pavāriem man izdevies arī aprunāties, un visi, kā sarunājuši, apgalvoja: nekāda noslēpuma nav un neko tā-ā-ādu viņi nedara. Un tomēr!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!