Maigie spināti un pikantā avotkrese. Sešas garšas, ko meklēt lapu salātos

Ja piekrāmēsi pilnu bļodu salātlapu pusdienās, tad kāds asprātis noteikti tevi nodēvēs par trusi un apjautāsies, vai tad no zāles var paēst! Ak, vai, asprātis noteikti nezina, ka salātlapas ir izcila skatuve, kur uzstāties tādām rokzvaigznēm kā vistas filejai, buratai un tomātu – gurķu ansamblim. Salāti ir tik sātīgi, cik sātīgas sastāvdaļas tiem pievieno. Un paši salāti arī nav nekādi pieticīgi fona dziedātāji. Katram no tiem ir savs skanējums un raksturs. Izvēloties salātus, ņem vērā to īpašības!

Spināti, piena salāti, romiešu lapu salāti, ozollapu salāti, un ledus salāti un kornsalāti, saukti arī par jēra salātlapām. Visi uzskatītie ir laba salātu bāze, kas ļaus izcelties pārējām pievienotajām garšām.

Par riekstaino noti salātos atbildīga eruka un kornsalāti. Tie labi garšo arī uzlikti uz sviestmaizēm.

Ja vēlies salātiem piešķirt pikantāku noti, tad kruzuļotie salāti jeb lollo salāti, avotkrese, sinepes un eruka būs īstā izvēle.

Ne tikai garšai ir nozīme, svarīga ir arī struktūra. Piemēram, kraukšķīgie salāti būtu godam nopelnījuši to, ka vārdu "kraukšķīgs" ierindo starp garšvielu nosaukumiem. Kraukšķīgums iedod salātiem īpašu piesitienu, un šo uzdevumu vislabāk uzticēt ledus un romiešu salātiem!

Visam jābūt līdzsvarā, arī salātbļodā, tādēļ ļauj darboties cigoriņiem, endīvijām un eskariolam, lollo salātiem un mizunai.

Šo titulu viennozīmīgi saņem mangolds – lapu biete. Tas ne tikai vizuāli skaisti izskatās, bet parūpējas par salduma klātbūtni salātos.

Lai gardi salāti!