Skābenes aug kā trakas – laiks zaļo, ņipro lapiņu audzelībai kā radīts! Tāpat kā rabarberus, arī skābenes vislabāk izlietot līdz Jāņiem, kamēr skābeņskābe nav galīgi satrakojusies. Taču ziemas krājumus veidot vislabāk tagad, kamēr skābeņu lapas nav pāraugušas un kātiņi kļuvuši pārāk cieti.
Ko tik nevar izdarīt ar skābenēm, lai saglabātu tās ziemai – kaltēt, saldēt, konservēt, karsēt, vārīt... Katrai metodei savu plusi un savi mīnusi, un ar laiku jau katram izstrādājas savs, mīļākais skābeņu "ieziemošanas" veids. Mazliet darba – un ziemā tas tik ļoti atmaksājas! Karsta, garda skābeņu zupa no paša sarūpētām skābenēm. Jo, kā liecina daudzu novērojumi, lai nu kura zupa, bet skābeņu zupa nopērkamajās burciņās bieži mēdz sagādāt vilšanos. Pašam sagriezt skābenes ziemai ir daudz drošāks ieguldījums!
Atklāti sakot, man grūti izprotama ir skābeņu kaltēšanas vajadzība. Tas ir ilgi, beigās kaltētās lapiņas zupā sabirzt pulverī, un beigās sanāk tāda pati pļeka, es atvainojos, kas dažā labā burciņā. Turklāt – kaltētās skābenēs zūd pats galvenais – skābums.
Es par labāko atzīstu saldēšanas paņēmienu. Saldētas skābenes vislabāk saglabā skābumiņu, turklāt zupā nesajūk, tātad saglabā savu skābenīgumu gan saturā, gan formā.
Skābeņu saldēšanas metodes – sausā un slapjā
Viens metode ir pavisam vienkārša un ātra: skābenes nomazgā, nosusina un atstāj pažūt kādu brīdi. Tad nogriež tām kātiņus, tos nelieto. Pašas skābenes sagriež tādos gabalos, kādus gribēs likt zupā. Sāli klāt var likt, bet var arī nelikt – galu galā, arī zupai sāls būs jāliek klāt, viegli var pārsālīt. Sagrieztās skābenes liek saldēšanas maisiņos pa porcijām: viens maisiņā vienai zupai. Un viss – liek saldētavā. Ziemā, kad skābeņu zupa jau gandrīz gatava, maisiņa saturu ar visām sasalušajām skābenēm ieliek zupā un uzvāra. Gatavs!
Tāpat var uzglabāt skābenes kastītēs. Un, ja gadās steiga, var skābenes pat nesagriezt, sasalušas tās vienkārši paspaida, un tās tāpat salūzt gabaliņos. Daudziem gan patīk mazliet parosīties un parūpēties un skābenes tomēr sagriezt. Gaumes lieta!
Tā jau gan ir, ka saldētavas nav bezizmēra – cik daudz tajās vēl jāsaliek! Tādā gadījumā var pielietot blanšēšanas metodi. Skābenes nomazgā, nogriež kātus, liek caurdurī un uz brīdi iemērc vārošā ūdenī, pēc tam uzreiz – ledusaukstā ūdenī, lai mazāks vērtīgo vielu zudums. Rezultātā skābenes būs krietni zaudējušas apjomu. Tās saliek pa maisiņiem un porcijām – un saldētavā iekšā. Vietas ziņā saldētava to pat nepamanīs!
Burku metodes
Protams, iespējams skābenes arī karsēt, vārīt un konservēt, tad gan būs nepieciešamas burkas, izmanīgāka rīkošanās un vairāk vietas glabāšanai.
Karsēšana burkā notiek, burciņu turot karstā ūdenī un karsējot un liekot burkā skābenes kārtu pēc kārtas – kā viena kārta sakrītas, tā nākamo liek klāt. Svarīgi, lai beigās burkas augšpusē paliek nedaudz skābeņu suliņas, kas visu nosedz. Savā ziņā sanāk tāda kā sterilizēšana, un lielais pluss – tā vienā burciņā var iemānīt ļoti daudz skābeņu. Burku aizvāko un tur ledusskapī.
Dzirdēts arī par vārīšanas metodi: skābenes vienkārši kādu laiciņu apvāra, lai tās iegūst tādu konsistenci, kāda būtu zupā vārītām skābenēm, un liek burkā. Burku aizvāko un liek ledusskapī.
No burku metodēm uzglabāšanas ziņā visdrošākā noteikti ir skābeņu konservēšanas metode. Recepti, no vecmāmiņu laikiem, kas sola, ka tādas skābenes var glabāt pat siltā pagrabā, ne tikai ledusskapī, lasi te.
Ziemā ēdīsim skābeņu zupiņas gardu muti, bet vislabākais skābeņu zupu laiks, protams, ir tagad, kad tās var dabūt svaigas. Ja nu sakārojas, tad "Tasty" ir labu labās, gardu gardās receptes. Lai labi garšo!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
