Mizu čipsi, buljons un eļļa. Idejas bezatlikuma saimniekošanai

Tiem, kuri dzīvo mājā ar komposta kaudzi dārza stūrī, jautājumi par to, kur likt mizas un citus ēdienu atlikumus, nerodas. Uz kompostu prom un cauri! Taču tie, kuriem šādas iespējas nav, visu gāž atkritumu kastē un nes uz konteineriem. Neēdīs taču mizas, čagas vai pārpalikumus no sulu spiešanas! Stop! Kāpēc neēdīs? Nav jau jāēd zaļas! Ja pienācīgi apstrādā iepriekš minētos pārpalikumus, tad rezultātā var iegūt baudāmu rezultātu.

Burkāni, bietes, kartupeļi, batātes, kāļi... Vārdu sakot, visas sakņu mizas var pārtapt kraukšķīgās uzkodās. Pirmkārt, pirms mizošanas saknes ļoti rūpīgi jānomazgā, lai vēlāk smiltis nešņirkst starp zobiem. Pēc tam – garšvielas un vārīšana karstā eļļā. Vienlīdz labi to var darīt cepeškrāsnī, mizas braši ieeļļojot, bet tad process būs ilgāks un arī dārgāks, ja domājam par elektrības cenām.
Čipsos var pārvērst arī dažādu sakņu atgriezumus, tos papildus smalki sašķēlējot. Tieši ar tādiem pašiem panākumiem var iegūt arī saldos našķus – pagatavojot ābolu mizu čipsus.

Dārzeņu atgriezumi, kaceni, mizas, sagurušas dilles un garšaugi. Šie visi pelnījuši nonākt nevis kompostā, bet katlā, kur tandēmā ar garšvielām lēnā garā virst, mutuļo un burbuļo, līdz viss labums izvārījies, tad jākāš nost un dārzeņu buljons gatavs. Tagad tik vien tā bēda, kā izdomāt, vai gatavot zupu vai mērci. Ja nekas prātā nenāk, tad buljons ieliekams saldētavā, kur gaidīs savu kārtu.
Runājot par zupām, dažādi kāpostu kaceni un kāti (piemēram, brokoļa) ir izcils krēmzupu pamats – izsautēt mīkstus, sablendēt un pievienot pārējās sastāvdaļas pēc garšas.

Ja esi svaigu sulu cienītājs, tad saprotams, ka dārzeņu un augļu pārpalikumi ir tava ikdiena. Nesteidzies mest ārā – tas ir labs pamats vafelēm, pankūkām, kēksiņiem un maizēm. No sulas pāri palikusī masa nebūt nav sausas skaidas, kam vairs nav ko dot. Tur ir gan garša, gan masa, gan vēl aizķēries sulīgums, atliek tikai to izmantot. Vislabākais veids ir to pārvērst dažādos konditorejas izstrādājumos – būs kā smuka krāsa bulciņām, tā mīksta un sulīga konsistence vafelēm.

Lai pagatavotu aromātisku eļļu, ko pēc vajadzības pievienot salātiem, zupām vai vienkārši maizes pamērcēšanai, jālūkojas pēc savītušiem garšaugiem, kas ledusskapī skumst kādu laiku. Piemēram, timiāns, kas iegādāts sīpolu zupas papildināšanai, bet nav izlietots, vai rozmarīns, kas netika iecepts fokačā. Eļļas sabiedrotie ir arī dažādas citrusaugļu mizas, gan apelsīnu, gan citronu, gan citu viņu radu.

Garšaugu un mizas aplej ar eļļu, katliņā jāuzkarsē. Tad ļauj eļļai atdzist, iesūkties garšām un smaržām, tad nokāš, aizvāko un izmanto pēc patikšanas!

Lai taupīgi un garšīgi!