'Tasty' eksperiments: Vai atmaksājas sviestu mājās kult pašam?

To, ka sviestu pārdod arī veikalā, uzzināju krietni lielā vecumā. Mana kā bērna pieredze bija tāda, ka to pa lieliem svētkiem no Smiltenes pienotavas atved tēta mamma, kas tur strādāja, vai arī to sakuļ tētis pats.

Separators mūsu mājā bija klātesošs un bieži darbināms. Iesākumā ar roku griežams, kas uzmanību noturēja vien pāris minūtes, bet vēlāk elektriskais, tas jau bija interesantāk. Pašam nebija nekas jāgriež, tikai jāsamaina saldā krējuma burciņas, kad viena bija pilna. Vājpiens tika cūķiem, pirms tam, saprotams, izejot manu un māsas degustāciju. Mums patika krūzītē to ietecināt un padzerties. To, ko neizstrēba sivēni, to pārvērta biezpienā. Savukārt saldkrējuma liktenis bija skaids – tas pārvērtās putukrējumā vai skābā krējumā, tādā, ko varēja griezt ar nazi un smērēt uz maizes. Daļa saldkrējuma pārtapa sviestā.

Mans tēvs vienmēr bijis ar izdomu. It īpaši tajā, kas attiecās uz darbu atvieglošanu un laika taupīšanu. Es pat varētu teikt, ka viņš lieliski iederētos Izgudrotāju ciemā, kur dzīvo suņu meitene Lote un citi zvēri. Es nešaubos, ka mans tētis, gluži tāpat kā Lotes tētis Oskars, iegūtu galvenās balvas!
Viens no viņa ģeniālajiem izgudrojumiem bija sviesta kulšana ar urbi! Pēc tam, kad mēs bijām "nokurinājuši" pāris mikserus, gatavojot sviestu, tēvs elektriskajam urbim piemontēja miksera ķepiņas un aizgāja rūkdams! Mums tikai pēc tam atlika lielā bļodā milzu sviesta globusu noskalot, līdz ūdens dzidrs, sadalīt porcijās, likt cepumos un smērēt uz maizes!

Šajā laikā, kad taupīšana un ekonomiska dzīvošana ir zelta vērta, nolemju, ka jāatsvaidzina bērnības prasmes un jāpagatavo sviests. No veikalā nopērkamajiem krējumiem nekad neesmu to gatavojusi. Morāli nobriestu, ka var būt fiasko un jāieplāno gājiens uz tirgu pēc biezā un treknā izlejamā krējuma. Taču veikala krējums jāsakuļ, tas ir skaidrs! Kā citādi es zināšu, vai tas ir ko vērts?

Man ir plāns nopirkt puslitru saldā krējuma, pēc maniem aprēķiniem tieši tik vajadzēs, lai iegūtu vienu sviesta paciņu. Veicot ātru skrējienu pa rajona bodēm, saprotu, ka vislētāk būs "Lidl", lai arī tur nav puslitra iepakojuma. Ņemu trīs 200 ml kārbas un stiepju mājās.

Krējumu saleju bļodā, mikseris kaujas gatavībā un aiziet! Nesaistīti vēlos uzteikt, ka šis krējums ļoti labi sakuļas putukrējumā. Brīdī, kad putukrējums gatavs, mikseri var uz pāris minūtēm atpūtināt, tad atkal jāķeras klāt un jākuļ, jākuļ, jākuļ, līdz bļodā esošā masa sāk sadalīties reizinātājos, proti, atdalās paniņas un parādās sviesta graudi.

Sirsnīgs ieteikums – šajā brīdī vēlams uzmeistarot bļodai kādu vāku, jo paniņas šķīst pa gaisu, izmetot sviesta piciņas uz sienām un grīdas. Es izlīdzējos ar konditorejas maisu, kas uzmaukts uz miksera slotiņām. Ideāli, ja ir stacionārais mikseris ar vāku, tad sviestu var sakult, bēdu nezinot, vienkārši ļaut tam strādāt.

Kad sviesta pika savelta, seko garākais un ķēpīgākais process, kas ļoti patīk bērniem, bet nedaudz kaitina mani. Lielā bļodā ieliets ūdens, sviesta pika iekšā un nu tā jāspaida un jāskalo! Pie šī darba man palīgu netrūkst. Meita sviestu nosauc par "ņam ņam plastilīnu" un spaida uz nebēdu.

Sviests ir gatavs tad, kad bļodā ūdens vairs nedulķojas, bet ir dzidrs. Manā gadījumā tie bija septiņas reizes nomainīti ūdeņi. Kas notiek, ja sviestu neskalo? Nekas neatgriezenisks, bet personīgi man traucē tā skābā paniņu piegarša.

Kādi secinājumi? Nekāda dižā ekonomija nesanāk. Protams, ja pērk kādu ekskluzīvu sviestu, kas rokām gatavots, bet govis klausījušās Mocartu, tad gan būs lētāk kult pašam.

Kā garšo? Labi garšo! Izcili garšo! Vai ir jūtama atšķirība starp pirkto un paškulto? Jā un nē! Es zinu, ka tas ir paškultais, tāpēc man šķiet, ka garšo labāk. Arī bērni pieprasa uz sviestmaizēm tieši to.

Ja saldā krējuma termiņš beidzas un saproti, ka iecerētajam kremam brilē vai risoto nav laika. Tad mikseri rokās un lai top sviests!

Ja saldajam krējumam ir atlaides un sviests izmaksās lētāk nekā veikalā.

Ja ir dāsni draugi un radi, kam ir sava saimniecība un, kas ciemkukulī atved daudz saldā krējuma. No lauku krējuma sviests ir krietni gardāks (lasi – treknāks).

Ja mājās ir mazi bērni, kam patīk rosīties virtuvē un ēst to, ko paši pagatavojuši. Šī ir iespēja viņiem parādīt, kā top sviests. Sviesta skalošana ir izcils mazās motorikas darbināšanas veids.

Ja mīli gatavot un virtuve ir tavs templis, tad nenoliedzami pašam kult sviestu ir gan stilīgi, gan meditatīvi. Tikko sakulto sviestu var gan iesālīt, gan pievienot dažādas garšas, glīti safasēt, apdāvināt draugus un iepriecināt ģimeni.