Kāpostu tīteņi ir maģiski. Tiem piemīt tāda garša, kuras dēļ cilvēks gatavs tērēt savu laiku, plaucēt kāpostus, dauzīt lapas, klapēt gaļu, vīstīt tos kāpostos un vēl sautēt! Un brīdī, kad katla dibens sāk starp tīteņiem spīdēt, nožēlot, ka vajadzēja taisīt vairāk!
Kādēļ gan tā ir iekārtots, ka daudzas garšīgas lietas prasa milzu laika atdevi, lai tās novestu līdz gala rezultātam? Bet varbūt tās tik labi garšo tāpēc, ka ir ieguldīts laiks? Vai bezē – riekstu torte jeb mājās cepta "Cielaviņa" būtu tik garda, ja bezē kārtas netiktu žāvētas vairākas stundas un krēms sparīgi kults? Vai plucinātā gaļa dažādos hamburgeros un pamatēdienos garšotu tikpat labi, ja mēs nezinātu, ka tajā iegultīta gandrīz visa diena? Vai plānās pankūkas no šķīvja pazustu zibenīgi, ja pankūku kalna cepšana aizņemtu pāris minūtes? Kāpostu tīteņu fenomens ir apbrīnojams – manā paziņu un draugu lokā laikam nav tādu, kuri ieraugot katlu ar kāpostu tīteņiem, sajūsmā neiesauktos : "O! Tīteņi!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!