'Williams' bumbieris – vai tiešām receptēs neaizstājams?

"Ņemam "Williams" bumbierus", "Kūkai būs paredzēti "Williams" bumbieri", šādas frāzes bieži sastopamas receptēs – gan tulkotajās grāmatās, gan internetā. Sajūta, ka "Williams" bumbierim ir monopols uz visām kūkām un desertiem. Kas šajā bumbierī ir tik īpašs? Piesaistīju divus savas jomas ekspertus "32.augusta" šefpavāru Rūdolfu Šteinbergu, kurš savā dzīvē pagatavojis vairāk bumbieru, nekā dažs labs dzīvē apēdis un Dārzkopības institūta pētnieci Inesi Drudzi, kura bumbieru radu rakstus, īpašības, audzēšanu un kopšanu pārzina, labāk nekā es sava ledusskapja saturu.

"Williams" bumbieru raža. Apaļi un medaini saldi.

Šefpavārs stāsta, ka viņa virtuvē slavenajam "Williams" nav ierādīta goda vieta, viņš vairāk strādā ar bumbieru šķirni "Conference", jo tai ir stingrāka struktūra un gatavojot nepārvēršas biezenī.
""Williams" bumbieris ir dārgāks, tiesa, arī saldāks un sulīgāks. Viņa pasaules slava un biežā izmantošana receptēs varētu būt saistīta arī ar to, ka forma ir tuvāka ābola aprisēm.

Piemēram "Conference" bumbieris ir garens. Es domāju, ka "Williams" receptēs tik bieži pieminēts, jo daudzas receptes ir tulkotas, kā arī mēs daudz izmantojam interneta resursu. Daudzas receptes nāk no britiem, arī no Amerikas, kur šis bumbieris ir populārs. Taču es esmu patriots un, ja ir iespēja, izvēlos vietējos bumbierus un ābolus. Ābolkūka viennozīmīgi ir gardāka no vietējiem augļiem."

"Williams" ir sena bumbieru šķirne, tik sena, ka tā jau apvīta ar leģendām. Vēstures annālēs tam tiek piedēvēta britu izcelsme un rakstos tas parādījies ap 1765.gadu. Taču krietni senāka leģenda vēsta, ka bumbierim ir arī franču izcelsme, proti, Francijas karalis Luijs XI, sajūtot nāves tuvumu, izsaucis pie sevis svētu vīru Francisku no Paolas, lai tas viņu dziedētu. Francisks ieradies ar bumbieru sēklām un padomiem, kā tos audzēt un lolot, solot, ka tās būs labākās zāles. Vai augļkopība uzlaboja karaļa veselību, vēsture klusē, bet bumbieris ieguva nosaukumu "Bon Chrétien" (labais kristietis) . Kad 18.gadsimtā šī šķirne nokļuva pie britu augļkopja Viljama, bumbieris ieguva vārdu "Williams' good Christian" (Labais kristietis Viljams).

1799.gadā bumbierkoki sasniedza Ameriku, un tur britu Viljams kļuva par Bārtletu ("Bartlett"), jo amerikānim, kas šos kokus sāka stādīt, bija šāds uzvārds. Ja receptēs manāt nosaukumu "Bartlett", tad ziniet – tas ir tas pats "Williams".

Starp citu, "Williams" bumbierus var audzēt arī Latvijā, ja vien ir gribēšana. Atliek tikai sazināties ar Dārzkopības institūtu, kur šie bumbierkoki aug. Dārzkopības institūta pētniece Inese Drudze stāsta: ""Williams" ir populārs bumbieris Rietumeiropā, audzējams arī pie mums. Bumbieris kā bumbieris, bez pārsteigumiem. Taču droši varu apgalvot, ka mūsu pašu, Latvijā radītās šķirnes ir krietni garšīgākas, medainākas, sulīgākas un izturīgākas par šo ārzemnieku. Piemēram "Prosto Marija" ir ne tikai ātražīga šķirne ar labu ziemcietību, bet arī ar pasakaini gardu garšu – augļi ir sulīgi, dzeltensārti, saldskābi. Septembrī vāktie augļi labi uzglabājas līdz pat trīs mēnešiem. Ja ir kāda šķirne, ko varētu nosaukt par konditoru sapni, tad tas ir "Figaro" Šis bumbieris sagriezts nesamelnē un ir ļoti elastīgs, tā šķēlītes var locīt dažādās formās un veidos."

"Tasty.lv" savos recepšu apcirkņos atradis ne vienu vien recepti ar bumbieru līdzdalību. Var ņemt talkā britu "Williams" vai izmantot vietējos resursus, jo gardi būs jebkurā gadījumā!