smiltsērkšķi
Foto: Andrejs Brūvelis/Privātais arhīvs
Medicīnā smiltsērkšķi tika izmantoti jau mūsu ēras 618.–907. gadā, taču kā kultūraugs tie plašāk ir pazīstami kopš 19. gadsimta. Smiltsērkšķu augļus raksturo daudzveidīgs ķīmiskais sastāvs, tos uzskata par vienu no svarīgākajiem dabā esošajiem augiem, kas satur daudzus un dažādus bioloģiski aktīvus savienojumus: vitamīnus (sevišķi C, E, K1, kā arī P un B grupas vitamīnus), karotinoīdus, sterolus, tokoferolus, nepiesātinātās taukskābes, polifenolu savienojumus un minerālvielas. Kopumā smiltsērkšķu kultūras izmantošanas virzieni ir daudzveidīgi, taču, pateicoties smiltsērkšķu augļu un it sevišķi eļļas ķīmiskajam sastāvam, tos plaši izmanto medicīnā, kosmētikā, kā arī pārtikas industrijā. Pēc zinātnieku atziņām smiltsērkšķu augļiem piemīt augsta antioksidatīvā aktivitāte, kas var aizkavēt daudzu slimību un komplikāciju rašanos.

Smiltsērkšķu augļi ir piemēroti dažādu pārstrādes produktu pagatavošanai. Plašāk pazīstami tādi produkti kā sula, sīrups, dažāda veida biezeņi, ievārījums, džems, želeja, mērces, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. Smiltsērkšķu eļļai pasaulē jau sen ierādīta nozīmīga vieta farmakoloģijā, tās saturs augļos gan nav liels (Latvijā audzētajās šķirnēs 3-6%) salīdzinājumā ar eļļas augiem, taču vērtīgu to padara īpašais ķīmiskais sastāvs. Zinātniskie pētījumi norāda, ka eļļas saturs augļos ir atkarīgs no dažādiem faktoriem: izcelsmes vietas, šķirnes, novākšanas laika un eļļas ieguves metodes.

Kā mājas apstākļos varam pārstrādāt smiltsērkšķus dažādos vērtīgos produktos?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!