Kraukšķīgs, viegls un patīkams mīklas "mētelītis", kas savu īsteno formu iegūst karstā jo karstā eļļā, – tāda ir japāņu fritēšanai paredzētā mīkla tempura. Klasiski tempurā apviļā garneles un citas jūras veltes, kā arī dažādus dārzeņus un pat lapu kāpostus. Turklāt sastāvdaļas nav nezināmas – milti, olas un ūdens. Kā pagatavot un izmēģināt tempuru pašam?
Vispirms vērts iepazīties ar šķietami eksotiskās, bet bezgala vienkāršās mīklas vēsturi. Japāņi tempuru gatavo jau kopš 16. gadsimta, taču paši nav mīklas izgudrotāji – to 1543. gadā ieveduši portugāļu kuģotāji, kas bija noklīduši ceļā uz Makao, attopoties pie Japānai piederošās Tanegašimas salas, izpētījuši "BBC Travel".
Tā sākusies portugāļu un japāņu savstarpējā tirdzniecība – ar ieročiem, ziepēm, tabaku, vilnu un pat ēdienu receptēm. Pēc nepilna gadsimta barbariskie portugāļu kristieši no Tanegašimas padzīti, taču aiz sevis atstājuši fritētu zaļo pupiņu kraukšķīgā mīklā recepti "peixinhos da horta". Pastāv uzskats, ka japāņi šo īpašo mīklu, kuras gatavošanu iemācījušies no portugāļiem, nosaukuši par tempuru, jo portugāliski vārds "tempero" nozīmē "garšvielas".
Tempura savu popularitātes vilni uzsāka Nagasaki, nokļūstot līdz Edo (tagadējā Tokija) un kļūstot par pilsētas gastronomisko lepnumu. Mūsdienās tempurā apviļāt var ne tikai garneles un astoņkājus vai kādu vieglāku dārzeni, bet pat banānus un suši rollus. Stingru noteikumu nav, taču svarīgākais, kas jāievēro – pareiza mīklas pagatavošana.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
