briseles kāposti rožkāposti
Foto: Shutterstock
Ziema ir īstena kāpostu sezona, kad tos baudām visdažādākajās formās un izpildījumos. Latvieša sirdij un šķīvim vienmēr tuvāks bijis parastais lielais kāposts vai sarkanais kāposts, pabīdot izņēmuma reizēm to mazāko brāli – Briseles kāpostus. Cits viebj degunu, ka tie bezgaršīgi un pļurīgi (jo ēsti tikai sasaldētie), kāds aiz slinkuma pagatavot, atmetis ar roku mazajām rožkāposta (jā, tā arī tos dēvē) galviņām un veikalā pat nepaskatās virsū. Pareizi pagatavoti, tie ir tik gardi, ka ēdīs pat lielākie svešo ēdienu kritiķi – bērni!

Bet kāpēc tos dēvējam par Briseles kāpostiem? Lai gan šo kultūru Vidusjūras reģionā kā savvaļas augu varēja sastapt krietni senāk, savu nosaukumu – Briseles kāposti – tie ieguva, jo audzēšanas apgriezienus tie uzņēma tieši Briselē ap 13. gadsimtu. Pateicoties industriālajai revolūcijai un vietas trūkumam, 17. gadsimtā zemnieki šo kāpostu veidu pielāgoja savām vajadzībām un radīja tādu, lai no viena gara kāta varētu iegūt krietnu ražu.

Briseles kāposti

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit