Desmit veidi, kā mājās samazināt pārtikas atkritumu daudzumu

Šoreiz piedāvājam desmit veidus, kā savās mājās samazināt pārtikas izmešanu, iedvesmojoties no vietnes "Simply Recipes" padomiem.

Uz pārtikas produktu etiķetēs norādītajiem derīguma termiņiem raugies fleksiblāk – it īpaši produktiem, kurus nav nepieciešams uzglabāt ledusskapī. Derīguma termiņi bieži vien ir ieteikums – virkne produktu ir joprojām derīgi lietošanai uzturā arī pēc "ieteicams līdz" datuma.

Pirms izmet ēdienu un produktus, jo derīguma termiņš beidzies, piemēram, vakar vai pirms nedēļas – pasmaržo un pagaršo produktu. Bieži vien maizei, kuras termiņš it kā beidzies, nav ne vainas. Tas pats attiecas uz beramo produktu plauktā aizmirstajām lietām.

Produktu termiņiem, protams, joprojām ir jāseko līdzi, nenoliedzami. Lai novērstu to, ka kāda biezpiena paciņa ledusskapja aizmugurē vai sen nopirkta kuskusa kastīte paliek neizmantota, ievies vienkāršas kastītes vai groziņus un marķē tās kā "apēd mani vispirms" glabātuves. Šajās kastītēs ieliec produktus, kuru termiņš beigsies drīz – tā izvirzīsi prioritātes mājās esošo produktu klāstā, kas jānotiesā, un mazāk izmetīsi atkritumos.

Turklāt reizēs, kad prātosi – ko lai tādu pagatavo pusdienās/vakariņās –, "apēd mani vispirms" kastīte kļūs par iedvesmu. Regulāri pārskatot pārtikas krājumus un sašķirojot pēc derīguma termiņa, ieviesīsi sev paradumu plānot ne tikai to, ko ēst, bet arī to, ko pirkt vai nepirkt turpmāk.

Kas vienam atkritumi, citam – zelta slepenā sastāvdaļa gardam buljonam. Burkānu laksti un gali, sīpolu atgriezumi un miziņas, sakņu dārzeņu atgriezumi, puravu lapas un garšaugu kāti var kalpot par labu bāzi pašgatavotam dārzeņu buljonam.

Tas gan nenozīmē, ka ik reizi, kad mizojam burkānus, jāvāra buljons. Dārzeņu atgriezumus var ērti uzglabāt "zip lock" maisiņā saldētavā. Kad plānots pievērsties ilgākai zupas vārīšanai, iekrāto izņem no saldētavas, liek katlā, pārlej ar ūdeni un vāra buljonu. Kad buljons gatavs, nokāš un atbrīvojas no dārzeņu atgriezumiem. Tādā veidā būsi izkopis otrreizējās izmantošanas mākslu!

Vēl viena lieta, kā izmantot lietderīgi to, ko parasti izmestu miskastē, – no augļu miziņām iegūt maksimāli visu. Piemēram, ja ābolus nepieciešams nomizot, bet pāri paliek kaudze ar miziņām, tās var izkaltēt un grauzt kā čipsus. Nomazgā, nosusini, apkaltē cepeškrāsnī zemā temperatūrā un gatavs.

Tāpat ar citrusaugļiem – kulinārijā ļoti bieži nepieciešams izmantot, piemēram, tikai citrusaugļa miziņu vai sulu. Ja vienu vai otru nevajag – arī tos var sasaldēt un izmantot, lai vienmēr būtu pa rokai.

Daudzi dārznieki-amatieri teiks, ka bez laba komposta augam nezaļot. Liela daļa izmetamās pārtikas ir kompostējama, piemēram, jau pieminētie dārzeņu un augļu atgriezumi. Kompostā var likt arī kafijas un tējas biezumus, olu čaumalas, vārītus rīsus un makaronus bez piedevām un apkaltušu maizi. Ja attur vietas trūkums mājās vai bažas par smaku, tā vairs nav atruna nepamēģināt zaļāku dzīvesveidu. Šobrīd plaši pieejamas speciālas komposta tvertnes, kuras turēt dzīvoklī.

Ir daudz veidu, kā atdzīvināt produktus un piespiest "stop" pogu to derīguma termiņiem. Sasaldēt varam gan jēlu gaļu, gan jau termiski apstrādātas maltītes. Vērts apgūt dažādas tehnikas, piemēram, garšaugus saldēt jau sakapātus vai pa porcijām sasaldētus kubiņos, pārlejot ar olīveļļu.

Šķidrumus saldē "zip lock" maisiņos un saldētavā liec horizontāli – tā tie sasalstot aizņems mazāk vietas un būs ērtāk uzglabājami stāvus. Vistas filejas saldē nevis vienkārši samestas kaudzītē traukā, bet izklātas plakani, lai nesaskaras cita ar citu – tā būs ērtāk dozēt porcijas.

Tas pats attiecas uz termisko apstrādi – karstumā aiziet bojā baktērijas, kas ir pārtikā, tāpēc iesāli, appiparo un tad cep, sautē, grilē, lai produkts neaiziet zudumā.

Ceptajiem miltu produktiem pietiks vien ar to, ja dažas minūtes pasildīsi tos cepeškrāsnī vai maizi apgrauzdēsi tosterī. Lapu dārzeņiem, piemēram, salātiem, spinātiem un citiem būs gana ar auksta ūdens peldi.

Apkaltušus garšaugus un plauktiņā aizkavējušās garšvielas atdzīvinās karsta panna un eļļa. Kraukšķīgumu zaudējušas brokastu pārslas, krekeri vai rieksti jāpatur diennakti ledusskapī, lai tie atkal izžūst vēsumā.

Visiem ledusskapjiem ir siltāku un vēsāku zonu sadalījums. To iegaumēšana palīdzēs produktus novietot tiem vispiemērotākajā vietā, lai tie nesabojātos pirms laika. Durvis parasti ir vissiltākā vieta (te glabā bakaleju), zemākie plaukti un aizmugurējā siena būs visvēsākās vietas (tajos glabā piena produktus un olas), bet augšējos plauktos temperatūra ir vispatstāvīgākā, tāpēc tur glabā dārzeņus, augļus un garšaugus. Gaļu liec apakšējos plauktos, ja nu nolīst šķidrums.

Vai zināji, ka ledusskapī uzglabāti tomāti kļūst miltaini? Vai to, ka sparģeļi jāuzglabā gluži kā ziedi vāzē? Vai arī to, ka svaigo ogu derīgumu var pagarināt, noskalojot tās etiķūdenī? Būsi pārsteigts, cik ļoti pagarinās svaigo dārzeņu, augļu, ogu, zaļumu mūžs, ja sameklēsi informāciju par ideālo to uzglabāšanas metodi.

Ja par prioritāti nostādīsi pārtikas atkritumu samazināšanu un turēšanu sevi grožos, lai tai netērētu nevajadzīgi daudz līdzekļu, abus šos punktus sekmīgi īstenot palīdzēs maltīšu plānošana. Raugies uz to tā – labāk ieplānot trīs maltītes uz priekšu un iegādāties produktus, kas tiešām būs nepieciešami, nekā sapirkt visu ar domu "ja nu man sagribas to un to".

Pirms doties uz veikalu, pārskati, kas jau atrodas ledusskapī un pieliekamajā/virtuves plauktos. Daudz ēdiena izmetam, jo nopērkam lietas, kas mājās jau ir, aizmirstam, termiņš beidzas… Ja mājās ir pārtikas rezerves, izmanto tās savā labā un regulāri pārskati.